Meklējam lohu.

Pēdējās dienās mani Tvitterī tago sakarā ar Latvijas Medicīnas Studentu Asociācijas 500eur “izaicinājumu” pierādīt “melus” par C19, tāpēc es gribu paskaidrot savu attieksmi pret šo pasākumu.

Tā ir provokācija ar cerību noķert kādu muļķi, par kuru paņirgāties. Acīmredzot, LMSA ir smēlusies ideju no Krievijas TV sarunu šoviem, kuros vienmēr tiek izstādīts kāds nabags ar valdībai pretēju viedokli.

Kāpēc es tā domāju? Izskatīsim “izaicinājumu” punkts pa punktam:

1.C19 neesot īsta slimība (pilnīgs absurds).

Jāsāk ar to, ka termins “īsta slimība” nav medicīnisks un līdz ar to nav pierādāms a priori. Pat tad, ja nepiesienamies formulējumam un ņemam pēc būtības, tad šādu apgalvojumu izsaka varbūt tikai Kolka Cool auditorija, bet tie tāpat šādu pasākumu neapmeklēs un savu domu noformulēt nespēj. Neviens nopietns cilvēks C19 eksistenci nenoliedz.

2. C19 testu jutība esot zema (absurds).

Visi kovidšova pretinieki apgalvo tieši pretējo - ka testi ir pārāk jutīgi un tāpēc atrod C19 pat tur, kur tā nemaz nav. Atliek tikai minēt, ar kādu nolūku šī tēze ir iekļauta.

3. Inficēties varot tikai cilvēki ar vāju imūnsistēmu, tāpēc šī slimība neattiecas uz lielāko sabiedrības daļu. (apzināti salikti kopā divi savstarpēji nesaistīti apgalvojumi).

Šī tēze ir jāsadala divās daļās un katra daļa jāizskata atsevišķi. Apvienotas tās ir vienkārši lamatas. Īpaši jau tāpēc, ka tiek lietots vārds “inficēties” , nevis “saslimt”. 

Slimība tiešām neattiecas uz lielāko sabiedrības daļu (to pierāda VISI dati). Termini “inficēts” un “slims” tiek apzināti jaukti un tā ir daļa no problēmas. Imūnsistēma spēlē lielu lomu, bet lielāka loma ir iedzimtībai.

4. Pareiza sejas masku lietošana nepalīdz, to kaitējums ir lielāks nekā ieguvums (lamatas).

Atkal lamatas, jo pareizi sejas maskas ikdienā nelieto neviens, izņemot varbūt profesionālus mediķus. Savukārt par nepareizu sejas masku lietošanu pētījumu NAV. Pie tam pastāv vismaz viens vēl 2015.gadā veikts pētījums, kurš apšauba masku lietošanu pat operāciju zālēs.

5. Mirstība no C19 nav tik liela, lai vajadzētu ierobežojumus (nav pierādāms).

Šis ir morāles un ētikas jautājums, tāpēc nav pierādāms. Ja es būtu Titānika kapteinis, tad es pirmkārt glābtu bērnus un jaunus cilvēkus, nevis pensionārus, bet es nekādi nevaru pierādīt, ka mans lēmums ir pareizāks par citiem.

6. C19 vakcīnu sastāvā esot vielas, kurām ir pierādīta kaitīga ietekme uz veselību (lamatas).

Atkal lamatas, jo izmantots vārds “pierādīta”. Nekas nav un nevar būt pierādīts (ne par, ne pret), jo vienkārši nav datu. Pat pašu vakcīnu 90% efektivitāte ir pierādīta tikai UZ VIENU NEDĒĻU! Neviens nezina, kas notiks pēc 2 nedēļām, jo vienkārši NAV datu.

7. C19 vakcīnu blakusefekti ir bīstamāki par pašu slimību (nevar pierādīt).

Arī šeit neko īsti pierādīt nevar, jo nav datu. Ir skaidrs tikai viens - 70+ gadus vecam cilvēkam iespēja nomirt no C19 ir 10 000 reizes lielāka nekā pusaudzim. Tāpēc vakcīnu bīstamību drīkst izvērtēt tikai un vienīgi pa vecuma grupām. Tēze to neprasa, tāpēc atkal redzamas lamatas.

8. Medicīnas personāls saņem piemaksas par C19 diagnozēm (vispārzināms fakts).

Atkal viltīgi noformulēts apgalvojums. Principā saņem un tas ir plaši publicēts LV medijos. LV mediķi, kuri strādā ar C19 pacientiem saņem 100% piemaksu, jeb dubultu algu. Šī piemaksa beigsies, kad beigsies kovidšovs. Tā kā tehniski C19 diagnozes viltošana nerunā pretī Hipokrāta zvērestam, tad es neredzu nekādu iemeslu, lai mediķi nemēģinātu pagarināt savu “bonusu”. Es viņus saprotu un zināmā mērā atbalstu. 

Par citām valstīm ir plaši pieejama informācija, ka slimnīcas saņem papildus finansējumu par katru C19 pacientu. Ir pat publicētas konkrētas summas. Varam diskutēt tikai par to, cik no slimnīcai izdalītās valsts naudas netiešā veidā nonāk līdz ārstiem. Arī šeit neredzu nekādu morālu problēmu izmantot situāciju un izmānīt papildus finansējumu, ko citādi neviens nepiešķirtu.

Tā ka tagad varat spriest paši - vai man (vai kādam citam) bija jāpieņem šis “izaicinājums” vai nē? Manuprāt, viņi vienkārši meklēja lohus un es sevi par tādu neuzskatu.

Neveiksmei nolemtais feminisms.

   Daudzi no jums ir dzirdējuši seno dzīves patiesību:

   “Kad vīrieši precas, viņi cer, ka sieviete nemainīsies, bet viņa mainās. Sievietes savukārt cer, ka vīrietis mainīsies, bet viņš nemainās.”

   Sievietes dzīvo ar vīriem-dzērājiem, jo cer, ka viņi beigs dzert. Dzīvo ar tiem, kuri viņas sit un cer, ka kādreiz viņi beigs to darīt. Līdzīgi ir ar feminismu un sieviešu līdztiesības kustību, tikai tas notiek nevis ģimenes, bet pasaules mērogā.

   Tajā vietā, lai radītu savu, sieviešu pasauli, viņas mēģina izmainīt vīriešu pasauli. Šī ciņa ir lemtai neveiksmei jau no sākta gala.

   Holivudā esot par maz sieviešu radītu filmu, viņas saka, bet tajā vietā lai izveidotu sieviešu vadītu kinostudiju, viņas mēģina piespiest vīriešus radīt sieviešu filmas. Pasaulē esot par maz baņķieru-sieviešu, tāpēc viņas spiež vīriešus pieņemt banku valdēs vairāk sieviešu. Vai nebūtu loģiskāk izveidot pašām savu, sieviešu banku?

  Šo domu var turpināt bez gala. Kāpēc, piemēram, nevar organizēt Sieviešu Olimpiskās spēles? Tām jau principā garantēta 50% no pasaules auditorijas, vai ne? Un tajā brīdī, kad Sieviešu Olimpiāde būs pierādījusi savu konkurētspēju, tā varēs apvienoties ar Vīriešu Olimpiskajām spēlēm. Uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Problēma atrisināta. Copy & Paste uz jebkuru citu dzīves jomu.

Par latviešu valodu.

Tā kā ik pa brīdim manā virzienā tiek raidīti dažādi maldīgi un apvainojoši pieņēmumi, tad es nolēmu vienā vietā īsi sakopot visu to, ko domāju par latviešu valodu no politiskā skatpunkta.

Es uzskatu ka latviešu valoda ir vienīgā pieļaujamā valsts valoda Latvijas Republikas teritorijā un jebkādi divvalodības varianti būtu latviešu valodas nāve.

Latviešu valodas statusam jābūt fiksētam ne tikai valodas likumā bet arī Satversmē, pie tam ar noteikumu, ka jebkādas izmaiņas, referendumi, aptaujas, tautas balsošanas, u.c. pasākumi tiek aizliegti ar likumu pat tādā gadījumā, ja latviešu skaits ir mazāks par 5%.

Ir atklāti jāatzīst, ka tā ir diskriminācija pret nelatviešiem (jo tā tas pēc būtības ir), bet tā kā šī vēsturiski ir vienīgā teritorija, kurā latviešu valoda pastāv, tad tā arī ir vienīgā vieta uz pasaules, kur mēs drīkstam kādu diskriminēt pēc valodas. Mums, kā tautai, kura ir cietusi no padomju okupācijas un ar to saistītās imigrantu masveida iepludināšanas, uz to ir visas tiesības.

Tieši Nacionālās Apvienības politiķiem vajadzētu būt tiem, kuriem pietiktu drosmes vienreiz godīgi un atklāti pateikt to, ko viņi visus šos gadus ir baidījušies izdvest, slēpjoties aiz divkosības maskas.

Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka nevajag turpināt uzspiest latviešu valodu tiem, kuri to nevēlas, piespiedu kārtā pārejot uz izglītību tikai latviešu valodā. Latviešu valodas apguvi vajadzētu veicināt uz brīvprātības pamatiem. Piemēram rīkojot dažādas latviešu valodas olimpiādes krievu plūsmas skolās, materiāli vai kā savādāk motivējot skolotājus un pasniedzējus, utt.

Tāpat es uzskatu, ka atsevišķās vietās un gadījumos vajadzētu mīkstināt valodas likuma normas. Piemēram informāciju pensionāriem pašvaldības Daugavpils rajonā varētu dublēt arī krieviski. Nevienam gabals nenokristu un varbūt cilvēki labāk saprastu, ko viņiem grib pateikt. Tāpat par normu varētu kļūt arī tā saukto “latvisko” partiju aģitācija krievu valodā.

Kopumā vajag atzīt reālo situāciju – mums ir divas, lielas, atšķirīgās valodās runājošas, iedzīvotāju kopienas vienā valstī. Tā kā mēs nekādā veidā nespējam pagriezt vēstures ratu atpakaļ, tad vajag atrast veidu, kā dzīvot šajā situācijā un darīt visu, lai samazinātu naidu un šķelšanos starp šīm kopienām, tajā pašā laikā visādos veidos veicinot latviešu valodas lietošanu, apgūšanu un izplatību.

Taksometri. 3.daļa. Nodokļi.

         Ja gribam sakārtot taksometru nozari, tad nākamajam solim pēc minimālā tarifa ieviešanas vajadzētu būt nodokļu sistēmas sakārtošanai. Lai to sekmīgi paveiktu, vajag saprast, ka taksometru nozare sastāv no trijiem atšķirīgiem biznesa veidiem, kuriem ir vajadzīga atšķirīga pieeja nodokļu jautājumā.

          Šie trīs veidi ir:

1) Dispečeru dienesti. Šajā kategorijā ietilpst gan tradicionālie dispečeru dienesti (Panda Taxi, u.c.), gan arī aplikācijas (Taxify, u.c.);

2) Taksometru vadītāji. Šeit ietilpst gan taksisti ar saviem auto, gan lielās firmās strādājošie, gan ar dzeltenajām, gan baltajām valsts numuru zīmēm uz automašīnām; 

3) Taksometru firmas. Šeit ietilpst tādas lielās firmas, kā Baltic Taxi, kuras piedāvā “pilnu servisu” – gan dispečerus, gan automašīnas, gan automašīnu apkalpošanu.

Parunāsim par katru grupu atsevišķi.

Taksometru vadītāji.

          Tā nav sagadīšanās, ka rakstu “taksometru vadītāji”, jo tieši vadītājam, nevis automašīnai vai firmai ir jābūt nozares reformas pamatā. Nodokļu iekasēšanas ziņā vislabākais un visvienkāršākais risinājums ir licence. Kāpēc?

Vidējais taksists, lai cik tas bēdīgi neskanētu, tomēr ir blēdis un žuļiks. Pie jebkuras “parastās” nodokļu sistēmas viņš izmantos visus iespējamos veidus, kā apkrāpt sistēmu. Netiks ieslēgti skaitītāji, tiks izmantoti zemāki tarifi, tiks uzlauzti skaitītāji, lai cik arī “viedi” tie nebūtu, un tiks veikta citas mahinācijas, kuras normālam cilvēkam pat prātā neienāktu

.

(Īsta taksista domāšanas piemērs “iz dzīves”:

Reiz redzēju, kā BT taksists izleca no automašīnas, kas stāvēja pie dzelzsceļa pārbrauktuves barjeras, ar planšeti rokā, pārskrēja pāri sliedēm, pastāvēja tur nedaudz un pēc tam skrēja atpakaļ pirms vilciena. Tikai tāpēc, lai ar BT aplikāciju ātrāk ierakstītos “rindā” tajā rajonā, kurš (GPS nosaka planšetes atrašanās vietu) sākās aiz dzelzsceļa sliedēm.)

Licences priekšrocībām ir arī tīri praktisks skaidrojums – lai cik “vieds” arī nebūtu VID uzstādītais taksometra skaitītājs, tas nekad nevarēs paredzēt visas nestandarta situācijas, kuras rodas taksista darbā. Tāpēc šādam skaitītājam vajadzētu paredzēt ne tikai tarifu, bet arī “ar roku” ievadāmu līguma summu, bet tas, savukārt, atkal noved mūs sākuma punktā – pie taksista godaprāta.

Licences maksa atrisina visas šīs problēmas. Iespējams, ka “uz papīra” ar SIA, MU un IU nodokļiem valsts varētu ieņemt vairāk, bet realitātē licences maksa noteikti ienestu valsts kasē vairāk naudas. Pie tam tā būtu vienkāršāka gan taksistiem, gan VID un citiem kontroles dienestiem. Pēc saņemšanas licences maksu valsts var sadalīt tā, lai daļa aiziet nodokļos, daļa sociālajās iemaksās.

Iespējams, to varētu sasaistīt ar “dzeltenajiem” numuriem un CSDD. “Dzeltenais” numurs apliecinātu samaksātu licenci un kontroles dienestiem būtu vienkārši sodīt par nesamaksātu licenci – noskrūvē numurus uz vietas, piemēram.

Licencēm vajadzētu būt divu veidu. Paralēli “pilnajai” licencei, vajadzētu būt “brīvdienu” licencei, kas darbotos no piektdienas vakara līdz svētdienas vakaram, priekš tiem, kuriem taksis ir tikai piepelnīšanās.

Licence dotu iespēju kontrolēt arī taksistu godprātību un likumpaklausību. Par pārkāpumiem klientu apkalpošanā un citiem pārkāpumiem būtu jāpiemēro ne tikai naudas sodi, bet arī tiesības saņemt jaunu licenci uz ilgāku laiku (gadu, vairākiem gadiem vai pat visu dzīvi).

Dispečeru dienesti.

Šī, manuprāt, ir visvienkāršāk organizējamā grupa, jo šeit nekādas būtiskas pārmaiņas nav nepieciešamas. Dispečeru dienests darbojas un nodokļus maksā kā parasts SIA, ņemot samaksu par katru izsaukumu. Tas pats attiecas arī uz aplikācijām. Šeit nepieciešami tikai divi noteikumi:

-        Strādāt drīkst tikai ar licencētiem taksistiem (tieši tā un ne savādāk, jo privātie, netrafarētie “taksometri” ir konkurences kropļošana un ēnu ekonomika jau pēc noklusējuma);

-        Aplikācijām ir jānosaka, ka:

a)    vai nu visi viņu taksisti tiek attiecīgi apzīmēti (piemēram, ar Taxify aplikāciju strādājošam taksim jābūt ar Taxify logo);

b)    vai aplikācijā var piereģistrēties jebkurš taksists (piemēram, Taxify aplikācijā izsaukumus saņemt var arī Baltic Taxi taksis), jo pretējā gadījumā tiek pārkāpti godīgas konkurences principi;

Iespējams, ka (skaidrības labad) dispečeru dienestam vajadzētu būt noformētam kā atsevišķai vienībai arī tad, ja tas strādā kā daļa no “pilna servisa” firmas.

Taksometru firmas.

Vismaz viens no maniem Twittera cīņu biedriem šo grupu sauc par vergturiem, kuri noslauc taksistiem daļu peļņas un tāpēc uzskata, ka šai grupai no taksometru tirgus būtu jāizzūd pavisam. Es viņam varu piekrist tikai daļēji, tāpēc iesākumā padalīšos ar saviem apvērumiem PAR LABU lielajām taksometru firmām;

- klientam (jums) tās nodrošina vienādus servisa standartus, pastāvīgo klientu atlaides, korporatīvos līgumus (tādēļ lielajās firmās taksisti spiesti strādāt arī “tukšajās” dienās un laikos, lai nodrošinātu pakalpojumus 24/7); 

- taksistam tās nodrošina automašīnu un tās uzturēšanu, nokārto licences, atļaujas, uzņemas grāmatvedību un pats galvenais – nodrošina ar klientiem (Baltic Taxi šoferis var nopelnīt pat neņemot “rociņas” (klientus no ielas));

Taksistam strādāt lielā firmā ir daudz vienkāršāk, jo principā paliek tikai “sēdies un brauc”, par visu pārējo parūpējas firma. Protams, arī viņi grib nopelnīt un taksistam par šo pakalpojumu ir jāatdod firmai daļa no saviem ieņēmumiem. Es no savas pieredzes varu teikt, ka tas IR to vērts. Īpaši tad, ja taksista darbu uzskati par pagaidu nodarbošanos un negribi tajā investēt savu speciāli aprīkotu automašīnu.

Pie tam es esmu gandrīz pārliecināts, ka Latviju lidostā cienīgi var pārstāvēt tikai lielas taksometru firmas. Cik šāda pārstāvēšana ir svarīga un vai tā mums vispār ir nepieciešama, tas jau ir jautājums, kur domas dalās.

Pašreizējā likumdošana nav radījusi iespēju taksometru firmām normāli darboties. Ja jūs būtu redzējuši BalticTaxi grāmatveža istabu, tad jūs visi būtu vienisprātis ar mani – tas nav normāli.

Katra BT mašīna ir noformēta kā mikrouzņēmums (tāpēc arī uzraksti uz tām – SIA “Borts 123”), kurā parasti ir 1 īpašnieks un 2 darbinieki. Itkā jau viss loģiski, bet… BT ir liela firma un taksisti regulāri apmainās ar maiņām (kāds aizvieto saslimušo, kāds grib piepelnīties un paņem kādu papildus maiņu). Tas nozīmē, ka cilvēki bieži maina automašīnas. Par cik katra mašīna ir MU, tad katrai šādai maiņai ir jāslēdz jauns darba līgums! Jauns līgums par 24h maiņu! 3 vai 4 eksemplāros! Grāmatveža istabiņā BT ir milzīgas pakas ar jau parakstītiem līgumiem, pie sienas stāv kastu kastes ar tukšo papīru un visam pa vidu profesionālais printeris/kopieris. Man citreiz roka nogurst no papīru parakstīšanas (biju SIA īpašnieks).

Nemaz jau nerunājot par to, ka “mans” SIA veiksmīgi darbojās vēl gandrīz gadu pēc manas aiziešanas no BT. Varu tikai minēt, kurš manā vietā parakstīja darba līgumus un ikmēneša atskaites…

Šī kroplā sistēma ir jāmaina. Steidzami. Vai nu jāievieš licenču sistēma un tad licencētais taksists I.Lipskis slēdz sadarbības līgumu ar SIA Blabla Taxi vai arī jānosaka, ka taksometru firma algo šoferus, kā parastus darbiniekus. Ar visām no tā izrietošajām sekām – darba līgumiem, algu, sociālajām iemaksām, atvaļinājumiem. Pats galvenais – normāliem darba laikiem un samaksu par nakts darbu atbilstoši LV darba likumdošanai.

Vai  izvēlēties vienu no šīm sistēmām, vai pieļaut abas, lai lemj gudrāki prāti, bet pašreizējie šaubīgie vidusceļi ir jāizskauž.

Diemžēl pagaidām izskatās, ka starp tiem, kuru spēkos būtu veikt izmaiņas, nav neviena, kurš izprot nozares specifiku un neviena kurš būtu ieinteresēts veikt tik vajadzīgās radikālās pārmaiņas.

Turpinājumā – 4.daļa par takšu “mafiju” un 90-to gadu metodēm. Sekojiet blogam!

Taksometri. 2.daļa. Kosmiskā peļna.

          Šajā daļā pastāstīšu dažas lietas par taksista darba specifiku, lai kliedētu mītus, kas klīst pa Latviju, pārsvarā Rīgu.

          Cik tad pelna Rīgas taksists?

Visi mani dati ir par laiku no 2012.gada vasaras līdz 2016.gada vasarai strādājot BalticTaxi “standarta” režīmā - 1 diennakti strādā, 2 diennaktis brīvas. Tātad vidēji 10 diennakts maiņas mēnesī. Tas ir optimālais darba režīms. Var strādāt arī vairāk, bet ilgākā laika periodā tas sāk atstāt sekas uz veselību un darba ražīgumu. Ja strādā 2 diennaktis pēc kārtas, tad otrajā diennaktī nopelnīsi maksimums 75% no iespējamā, jo esi noguris.

     Protams, ir izņēmumi. Vīrs ar iesauku “Terminators” strādāja vispār bez brīvdienām. Kolēģi smējās, ka viņam “atvaļinājums” ir nakti gulēt mājās. Iekļuva ziņu hronikās, kad aizmiga pie busiņa stūres un iekūleņoja grāvī uz Ventspils šosejas ar visiem ārzemniekiem. Lauza mugurkaulu un BalticTaxi vairs nestrādāja, jo ārsti neļāva. Tas gan netraucēja viņam atvērt savu uzņēmumu. Noteikti, ka brauc vēl šodien.

          Strādājot BalticTaxi, es principā nomāju automašīnu un dispečera pakalpojumus no viņiem. To sauc par “plānu” un tas ir ~75 EUR (par šo skaitli sīkāk nākamajā, 3.daļā) par 24h. Pieskaitam vēl ~25 EUR par degvielu. Sanāk apmēram 100 EUR par dienu. Viss, ko ieņemu virs šīs summas, ir mans. Kā to noformē BT grāmatvedība ir augstākā pilotāža, es tur pat neiedziļināšos, tas arī nav būtiski. Tātad, ja es saku ka nopelnīju 70 EUR, tas nozīmē, ka tajā dienā ieņēmu 170 EUR, no kuriem 100 EUR bija izdevumi.

          Tātad “sausie” skaitļi (uz rokas) ir šādi:

Vidējā peļņa par diennakti – 80 EUR

Vidējā alga mēnesī attiecīgi  800 EUR (797.23 ja precīzi J)

Lielākā alga mēnesī (protams vasara, jo krievi un Jūrmala) – 1223 EUR

          Viena veiksmīgi lidostā “noķerta” krievu ģimene, kas brauc uz Jūrmalu var nodrošināt lielisku nedēļas nogali. Atstāj labu iespaidu, vizītkarti un vadā viņus te iepirkties uz centru, te sauļoties uz pludmali, te vakariņās uz Vecrīgu. Ja vēl pamanies viņus ieinteresēt ar Rundāles pili, tad vari arī atļauties pa nakti mājās pagulēt.

                Visi taksisti ir vienisprātis, ka Jaunā Viļņa atcelšana Jūrmalā bija stulbums. Vasaras ienākumi kritās dramatiski.

Mazākā alga mēnesī (protams ziema)  - 406 EUR

          Taksisti neieredz Ušakovu un viņa “puteņa biļetes”. Kādreiz sals un putenis nozīmēja dubultu peļņu. Tagad vairs nē. Visi brauc ar sabiedrisko par velti.

Lielākā dienas alga – 268 EUR (protams, Jaungada nakts. Nekauņas var nopelnīt kādus 400 EUR, bet es neesmu nekauņa)

          Piektdienas un sestdienas vakari ir “naudas” maiņas. Tad var nopelnīt 100+ EUR. Jāuzmanās no dzērājiem. Citreiz jābrauc lēnām un jāklausās, kad klients sāk rīstīties. Tad jāmet pa “mēmajiem” un jārauj vaļā durvis. Lai vemj uz ielas. Salona ķīmiskā tīrīšana – 50 EUR un no komatoza klienta neko nepiedzīsi. Maiņa pagalam, protams.

Mazākā dienas alga - MĪNUS 16 EUR (pārsitu riepu uz bedres pašā naudīgākajā laikā)

        Darbdienas ir “tukšās” dienas. Tad visu nosaka veiksme. Viens labs, tāls brauciens var Tevi izvilkt no mīnusiem.

          Jā, taksists var palikt arī “mīnusos”. Firmai ir vienalga, jo nomu par automašīnu viņi saņem jebkurā gadījumā. Šajā darbā ļoti uzskatāmi var redzēt, cik tev atņem darba devējs. Šoferis bieži 22 stundas strādā uz firmu un tikai 2 stundas pirms maiņas beigām tiek “plusos”, kad reāli pelna priekš sevis. Tāpēc nevar atļauties gulēt mājās. Izgulēsies, bet naudu būsi nopelnījis tikai priekš Šķēles kunga, Tāpēc dubultsāpīgi ir CP sodi – viena neuzmanība un Tava dienas alga, 20 EUR, klusi ieslīd CP inspektora piedurknē. Kļūdīties ir viegli, kad neesi nakti gulējis un sēdējis pie stūres jau 20 stundas…

          Ļoti bieži šis darbs ir kā loterija. Pēdējā maiņas stunda, gaidi pie lidostas. Kāds var pa 3 EUR aizbraukt uz Hotel “Māra”. Kāds – pa 20 EUR uz privātmāju Vecāķos. No tā ir atkarīgs, vai varēsi vakarā aiziet uz “Rimi” iepirkties, vai nauda būs jāprasa sievai.

         Baltic Taxi klienti pārsvarā ir ļoti solīdi, liels procents sieviešu, tāpēc “uzmetienu” ir ļoti maz. Man 4 gadu laikā nesamaksājā tikai divreiz. Viens no tiem bija klients no ielas, tā saucamā “rociņa”. Bija trešā reize, kad klientu, kurš uz Vārnu ielu brauca pirkt narkotikas, arestēja uz manas mašīnas kapota. Policija viņam samaksāt neļāva...

       Lētajās firmās brauc lētāka publika un uzmetieni ir daudz biežāki. Taksists nekādā veidā no tā nav aizsargāts. BT pat nav “melnā saraksta” – klients var šodien nesamaksāt un rīt zvanīt atkal. Firmai jau zaudējumu nav, maksā šoferis.

          Salīdzinot savus skaitļus ar tiem (ļoti, ļoti) retajiem kolēģiem, kuri arī kaut ko skaita, esmu nonācis pie secinājuma, ka apmēram tāda (800 EUR) arī ir vidējā taksista alga. Es zaudēju uz to, ka neesmu “taksists” – nekrāpju un nekaunīgi neizspiežu naudu. Iegūstu uz to, ka man bija īpaša pieeja Vecrīgas viesnīcu naudīgajiem klientiem. Kopumā – viens otru kompensē.

Lētajās takšu firmās taksisti pelna apmēram tikpat, tikai ja BalticTaxi šoferi var kaut nedaudz pagulēt mašīnā gaidot klientus, tad Pandas šoferim, lai nopelnītu ar zemo tarifu, ir jārukā tā, ka pačurāt nav laika.

Individuālie takši, tā saucamā “bankovka” jeb bandīttakši, kas dežūrē pie Vecrīgas galvenajām ielām, darbojas pēc cita biznesa modeļa, par viņiem man informācijas nav, bet, spriežot pēc automašīnu stāvokļa, arī viņi naudā nepeldas.

Tādi ir godīgi skaitļi par šo darbu. Pēc Latvijas darba likumdošanas nakts darbs skaitās dubultā. Pārrēķinot, sanāk, ka stundā saņemu ne vairāk kā skolotājs. Atšķirība no skolotāja darba tā, ka skolas pa nakti ir ciet, bet taksistam tiek dota iespēja pārstrādāties līdz sirdstriekai arī pa naktīm.

P.S. Tagad, ar jaunajiem tarifiem, situācija ir stipri sliktāka. Mans brālis vēl joprojām strādā BT, bet es viņam par naudu nemaz neprasu. Labi nav…

Taksometri. 1.daļa. Kosmiskie tarifi.

          Redzot, ka troksnis ap taksometriem nerimstas, kā arī to, ka Satiksmes Ministrijas plānotās izmaiņas, lai arī kopumā pareizas, tomēr ir nepietiekamas un virspusējas, padalīšos ar saviem spriedumiem par šo nozari. Domāju, ka 4 nostrādātie gadi Baltic Taxi man ir devuši diezgan pilnīgu ieskatu par šajā biznesā notiekošo.

          Katru reizi, kad dzirdu kādu runājam par takšu nozares sakārtošanu, man rodas jautājums runātājam:

“Vai Jūs esat pārliecināti, ka tiešām gribat sakārtot šo nozari?”

          Tas tāpēc, ka man ir pārliecība – šo nozari patiesi sakārtot grib tikai un vienīgi taksisti, pie tam arī nebūt ne visi. Nosacīti viņus varētu saukt par godīgajiem taksistiem. Par cik pastāv viedoklis, ka godīgu taksistu nav, tad saprotiet paši, cik maz ir cilvēku, kuriem interesē šī nozare.

          Ko tad īsti grib tie bļāvēji un kārtotāji? Tikai un vienīgi iepriekšējos tarifus. Viņi nesaprot, ka nozares sakārtošana un iepriekšējie tarifi nav savienojamas lietas. Lai to labāk izprastu, paskatīsimies uz vienkāršu matemātiku:

-        2014.gadā Baltic Taxi direktora J.Nagļa aprēķini liecināja, ka taksometra (automašīnas) uzturēšanas izmaksas ir ~0.35 EUR/km;

-        Manas lietotās Toyota Corolla (1.3 litru motors, gāze) izmaksas 4 gadu garumā bija 0.46 EUR/km;

Es domāju, ka droši varu apgalvot – viena kilometra pašizmaksa ir vismaz 0.40 EUR/km. Tajā pašā laikā, piemēram, Taxify tarifs ir 0.39 EUR par kilometru! Es nepārrakstījos – taksometru kompānija piedāvā tarifu, kas ir ZEMĀKS PAR PAŠIZMAKSU!

Man jau Twitterī jautāja: “Kur tad ir bizness?” Atbilde ir tikpat vienkārša, cik neticama – biznesa nav. Ir krāpšana. Jo legālu biznesu ar šādiem dotajiem lielumiem izveidot nevar.

Valsts ar savu neieinteresētību, nekompetenci, stulbumu un populismu takšu nozarē ir radījusi korupcijas perēkli. Protams, tā nav mirstama kaite, jo nozares ietekme uz valsts ekonomiku ir niecīga, bet tomēr ietekme ir. Tā ir kā augonis uz jau tā nevesela organisma. Ja ņemam vērā, ka taksometri ir pirmais, ar ko sastopas Latvijas viesi lidostā, tad šis augonis atrodas uz pieres.

Ir radīta sistēma, kura jau no paša sākuma paredz, ka nodokļi netiks maksāti. Kā var maksāt nodokļus, ja nav peļņas!? Netiek maksātas sociālās iemaksas, darba ņēmēji (taksisti) ir pilnībā neaizsargāti. Viņiem nav algas, nav atvaļinājumu, viņi ir spiesti strādāt necilvēcīgas darba stundas, bieži pat 48 stundas pēc kārtas, radot apdraudējumu ne tikai sev, bet pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem, kad brauc pusaizmiguši un pārguruši.

Ir radīta vide, kur labi var noslēpties alimentu nemaksātāji, nodokļu parādnieki, ātro kredītu upuri un pat formāli maznodrošinātie, kuri var apvienot taksista darbu ar pabalstu saņemšanu. Šeit darbavietu var atrast arī krimināli sodītie elementi, kuriem citur darbu atrast pagrūti.

Ap šo strutojošo augoni kā mušas lido korumpēti VID darbinieki, Ceļu Policijas inspektori, municipālie policisti, u.c. pārbaudītāji, jo viņi visi zina, ka NEKAS šajā nozarē nav sakārtots un visur var piekasīties. Un pieprasīt kukuli par pūlēm. “Burvīga” biznesa vide, vai ne?

Tas viss tikai tāpēc, lai daļa Latvijas sabiedrības varētu “par sviestmaizi” vizināties ar taksi. Ir izaudzināta vesela paaudze, kura nesaprot, ka taksis ir luksa pakalpojums. Tāpēc padomājiet vēlreiz vai jūs tiešām gribat sakārtot šo nozari, jo pirmais risinājums, kas būtu jāievieš ir:

Jānosaka MINIMĀLAIS pieļaujamais tarifs, kas pie tam tiek pārskatīts atkarībā no inflācijas un degvielas cenām ik pēc noteikta laika.

Orientējoši šādam minimālajam tarifam vajadzētu būt vismaz 0.70 EUR/km, tātad pašreizējā RedCab un Baltic Taxi tarifu līmenī, kuru daudzi no jums šobrīd uzskata par “kosmisku” un “overpriced”.

Šāds minimālais tarifs dotu valstij gan morālu, gan ekonomisku pamatojumu pieprasīt, lai individuālie taksisti un firmas maksātu visus nodokļus, jo tas nodrošinātu, ka visiem biznesā iesaistītajiem būtu peļņa, no kā tos maksāt.

Tāpat tas aizsargātu tos individuālos taksistus, kuri nespēj aprēķināt savas automašīnas amortizācijas izdevumus, no strādāšanas par velti, jeb smieklīgi mazu peļnu.

         

Pēcvēlēšanu paģiras?

Vakar par mani kāds pasmējās, kad izteicu savas domas par to, ka JKP vēlētājs noteikti ir visvairāk vīlies savas partijas sniegumā pēc vēlēšanām. Smējējs teica, ka man kā KPV fanam jau nu vajadzētu paklusēt. Varu saprast viņa viedokli, bet vai varu tam piekrist? Noteikti - NĒ.

Vai esmu vīlies KPV sniegumā pēc vēlēšanām? Protams, ka esmu vīlies. Vai, ar šodienas acīm skatoties uz notikušo, es vēlreiz balsotu par KPV? Protams, ka JĀ.  Paskaidrošu kāpēc:

Pirmkārt, KPV mums visiem dāvāja cerību. Cerību, ka kaut kas mainīsies. Cerību, ka mēs, vienkāršie “kotlešu un aļķīša” vēlētāji, varam kaut ko mainīt. Vairāk nekā pusgadu mēs dzīvojām ar gaišāku skatu veroties nākotnē un tas nav skaitļos izsakāms ieguvums.

Otrkārt, mums bija interesanti. Nu atzīstieties, bija taču, vai ne? J Es personīgi nekad neesmu bijis tik ļoti iesaistīts vēlēšanu procesā un nekad neesmu sekojis visiem notikumiem līdzi tik aizrautīgi kā šoreiz. Domāju ka līdzīgi ir ar daudziem no jums. Interesanti ir vēl joprojām un būs interesanti vēl kādu laiku, jo vismaz 5 no mūsu ievēlētajiem deputātiem centīsies darīt visu, kas viņu spēkos, lai kaut ko mainītu.

Treškārt, mēs tomēr esam kaut ko sasnieguši. Es parādījuši, ka tautā populāra partija spēj cīnīties arī bez lielo sponsoru palīdzības un līdz ar to bez atkarības no tiem, iztiekot tikai no mazajiem ziedojumiem. Esam atmaskojuši tos, kuri tikai izlikās par pārmaiņu nesējiem, un atklājuši negodīgos, uzpirktos masu mēdijus, kuri viņiem palīdz. Ir izgaismotas kliķes cīņas metodes un nākamās tautas partijas būs šiem uzbrukumiem labāk sagatavotas. Visbeidzot, ir parādījušies tiešām jauni cilvēki politikā, kuri ir pierādījuši, ka viņiem ir gan sirdsapziņa, gan mugurkauls, lai šo sirdsapziņu aizstāvētu.

Ceturtais, pēdējais, iemesls ir pavisam vienkāršs – visas pārējās partijas ir izrādījušās sliktāka izvēle.

Nevajag dalīt KPV Gobzema fanos un Kaimiņa atbalstītājos, nodevējos un varoņos. Viņi izdarīja to, kas bija viņu spēkos dotajā situācijā. Jā, daži varbūt neizrādījās tik stipri, cik mēs gribējām. Daži varbūt neizrādījās ne tik gudri, ne tik godprātīgi un ne tik nevainojami, bet nevajag aizmirst, ka viņi ir tikai mūsu, viņu vēlētāju, atspulgs. Vai visi no jums atteiktos no 100 000 eur kukuļa? Droši ziniet!? Vai visi no jums nenobītos no iespējas nokļūt cietumā? Esat pārliecināti? Padomājiet labi, pirms saucat kādu par nodevēju vai varoni!

KPV nesašķēlās pati, to izdarīja valdošā kliķe. Protams, ka man ir žēl un skumji ka viņiem tas izdevās, bet tāda ir dzīve – ne vienmēr viss beidzas laimīgi. KPV neizgāzās, kā mums daudzi mēģina ieskaidrot. KPV zaudēja kauju pret daudz stiprāku, profesionālāku un labāk finansētu pretinieku.

Es tomēr domāju, ka tā bija tikai viena kauja, nevis cīņa kopumā. Tāpēc nobeigumā gribu aicināt visus KPV vēlētājus neatmest cerības un arī nākamajās vēlēšanās iet un balsot. Varbūt ne vairs par KPV, bet par kādu citu jauno partiju, ja tā jums patiks vairāk, bet balsot un neatmest cerību.