Ja gribam sakārtot
taksometru nozari, tad nākamajam solim pēc minimālā tarifa ieviešanas vajadzētu
būt nodokļu sistēmas sakārtošanai. Lai to sekmīgi paveiktu, vajag saprast, ka
taksometru nozare sastāv no trijiem atšķirīgiem biznesa veidiem, kuriem ir
vajadzīga atšķirīga pieeja nodokļu jautājumā.
Šie trīs veidi ir:
1) Dispečeru
dienesti. Šajā kategorijā ietilpst gan tradicionālie dispečeru dienesti (Panda
Taxi, u.c.), gan arī aplikācijas (Taxify, u.c.);
2) Taksometru
vadītāji. Šeit ietilpst gan taksisti ar saviem auto, gan lielās firmās strādājošie,
gan ar dzeltenajām, gan baltajām valsts numuru zīmēm uz automašīnām;
3) Taksometru
firmas. Šeit ietilpst tādas lielās firmas, kā Baltic Taxi, kuras piedāvā “pilnu
servisu” – gan dispečerus, gan automašīnas, gan automašīnu apkalpošanu.
Parunāsim par katru grupu atsevišķi.
Taksometru vadītāji.
Tā nav sagadīšanās, ka
rakstu “taksometru vadītāji”, jo tieši vadītājam, nevis automašīnai vai firmai
ir jābūt nozares reformas pamatā. Nodokļu iekasēšanas ziņā vislabākais un
visvienkāršākais risinājums ir licence. Kāpēc?
Vidējais taksists, lai cik tas bēdīgi neskanētu, tomēr
ir blēdis un žuļiks. Pie jebkuras “parastās” nodokļu sistēmas viņš izmantos
visus iespējamos veidus, kā apkrāpt sistēmu. Netiks ieslēgti skaitītāji, tiks
izmantoti zemāki tarifi, tiks uzlauzti skaitītāji, lai cik arī “viedi” tie
nebūtu, un tiks veikta citas mahinācijas, kuras normālam cilvēkam pat prātā
neienāktu
.
(Īsta taksista
domāšanas piemērs “iz dzīves”:
Reiz
redzēju, kā BT taksists izleca no automašīnas, kas stāvēja pie dzelzsceļa
pārbrauktuves barjeras, ar planšeti rokā, pārskrēja pāri sliedēm, pastāvēja tur
nedaudz un pēc tam skrēja atpakaļ pirms vilciena. Tikai tāpēc, lai ar BT
aplikāciju ātrāk ierakstītos “rindā” tajā rajonā, kurš (GPS nosaka planšetes
atrašanās vietu) sākās aiz dzelzsceļa sliedēm.)
Licences priekšrocībām ir arī tīri praktisks
skaidrojums – lai cik “vieds” arī nebūtu VID uzstādītais taksometra skaitītājs,
tas nekad nevarēs paredzēt visas nestandarta situācijas, kuras rodas taksista
darbā. Tāpēc šādam skaitītājam vajadzētu paredzēt ne tikai tarifu, bet arī “ar
roku” ievadāmu līguma summu, bet tas, savukārt, atkal noved mūs sākuma punktā –
pie taksista godaprāta.
Licences maksa atrisina visas šīs problēmas. Iespējams,
ka “uz papīra” ar SIA, MU un IU nodokļiem valsts varētu ieņemt vairāk, bet
realitātē licences maksa noteikti ienestu valsts kasē vairāk naudas. Pie tam tā
būtu vienkāršāka gan taksistiem, gan VID un citiem kontroles dienestiem. Pēc
saņemšanas licences maksu valsts var sadalīt tā, lai daļa aiziet nodokļos, daļa
sociālajās iemaksās.
Iespējams, to varētu sasaistīt ar “dzeltenajiem”
numuriem un CSDD. “Dzeltenais” numurs apliecinātu samaksātu licenci un
kontroles dienestiem būtu vienkārši sodīt par nesamaksātu licenci – noskrūvē numurus
uz vietas, piemēram.
Licencēm vajadzētu būt divu veidu. Paralēli “pilnajai”
licencei, vajadzētu būt “brīvdienu” licencei, kas darbotos no piektdienas
vakara līdz svētdienas vakaram, priekš tiem, kuriem taksis ir tikai
piepelnīšanās.
Licence dotu iespēju kontrolēt arī taksistu godprātību
un likumpaklausību. Par pārkāpumiem klientu apkalpošanā un citiem pārkāpumiem
būtu jāpiemēro ne tikai naudas sodi, bet arī tiesības saņemt jaunu licenci uz
ilgāku laiku (gadu, vairākiem gadiem vai pat visu dzīvi).
Dispečeru dienesti.
Šī, manuprāt, ir visvienkāršāk organizējamā grupa, jo
šeit nekādas būtiskas pārmaiņas nav nepieciešamas. Dispečeru dienests darbojas
un nodokļus maksā kā parasts SIA, ņemot samaksu par katru izsaukumu. Tas pats
attiecas arī uz aplikācijām. Šeit nepieciešami tikai divi noteikumi:
-
Strādāt drīkst
tikai ar licencētiem taksistiem (tieši
tā un ne savādāk, jo privātie, netrafarētie “taksometri” ir konkurences
kropļošana un ēnu ekonomika jau pēc noklusējuma);
-
Aplikācijām
ir jānosaka, ka:
a) vai nu visi viņu taksisti tiek attiecīgi apzīmēti (piemēram,
ar Taxify aplikāciju strādājošam taksim jābūt ar Taxify logo);
b) vai aplikācijā var piereģistrēties jebkurš taksists (piemēram,
Taxify aplikācijā izsaukumus saņemt var arī Baltic Taxi taksis), jo pretējā
gadījumā tiek pārkāpti godīgas konkurences principi;
Iespējams, ka (skaidrības labad) dispečeru dienestam
vajadzētu būt noformētam kā atsevišķai vienībai arī tad, ja tas strādā kā daļa
no “pilna servisa” firmas.
Taksometru firmas.
Vismaz viens no maniem Twittera cīņu biedriem šo grupu
sauc par vergturiem, kuri noslauc taksistiem daļu peļņas un tāpēc uzskata, ka
šai grupai no taksometru tirgus būtu jāizzūd pavisam. Es viņam varu piekrist
tikai daļēji, tāpēc iesākumā padalīšos ar saviem apvērumiem PAR LABU lielajām
taksometru firmām;
- klientam (jums) tās
nodrošina vienādus servisa standartus, pastāvīgo klientu atlaides, korporatīvos
līgumus (tādēļ lielajās firmās taksisti spiesti strādāt arī “tukšajās” dienās
un laikos, lai nodrošinātu pakalpojumus 24/7);
- taksistam tās
nodrošina automašīnu un tās uzturēšanu, nokārto licences, atļaujas, uzņemas grāmatvedību
un pats galvenais – nodrošina ar klientiem (Baltic Taxi šoferis var nopelnīt
pat neņemot “rociņas” (klientus no ielas));
Taksistam strādāt lielā firmā ir daudz vienkāršāk, jo
principā paliek tikai “sēdies un brauc”, par visu pārējo parūpējas firma.
Protams, arī viņi grib nopelnīt un taksistam par šo pakalpojumu ir jāatdod
firmai daļa no saviem ieņēmumiem. Es no savas pieredzes varu teikt, ka tas IR
to vērts. Īpaši tad, ja taksista darbu uzskati par pagaidu nodarbošanos un
negribi tajā investēt savu speciāli aprīkotu automašīnu.
Pie tam es esmu gandrīz pārliecināts, ka Latviju
lidostā cienīgi var pārstāvēt tikai lielas taksometru firmas. Cik šāda
pārstāvēšana ir svarīga un vai tā mums vispār ir nepieciešama, tas jau ir
jautājums, kur domas dalās.
Pašreizējā likumdošana nav radījusi iespēju taksometru
firmām normāli darboties. Ja jūs būtu redzējuši BalticTaxi grāmatveža istabu,
tad jūs visi būtu vienisprātis ar mani – tas nav normāli.
Katra BT mašīna ir noformēta kā mikrouzņēmums (tāpēc
arī uzraksti uz tām – SIA “Borts 123”), kurā parasti ir 1 īpašnieks un 2
darbinieki. Itkā jau viss loģiski, bet… BT ir liela firma un taksisti regulāri apmainās
ar maiņām (kāds aizvieto saslimušo, kāds grib piepelnīties un paņem kādu
papildus maiņu). Tas nozīmē, ka cilvēki bieži maina automašīnas. Par cik katra
mašīna ir MU, tad katrai šādai maiņai ir jāslēdz jauns darba līgums! Jauns
līgums par 24h maiņu! 3 vai 4 eksemplāros! Grāmatveža istabiņā BT ir milzīgas
pakas ar jau parakstītiem līgumiem, pie sienas stāv kastu kastes ar tukšo papīru
un visam pa vidu profesionālais printeris/kopieris. Man citreiz roka nogurst no
papīru parakstīšanas (biju SIA īpašnieks).
Nemaz jau nerunājot par to, ka “mans” SIA veiksmīgi
darbojās vēl gandrīz gadu pēc manas aiziešanas no BT. Varu tikai minēt, kurš
manā vietā parakstīja darba līgumus un ikmēneša atskaites…
Šī kroplā sistēma ir jāmaina. Steidzami. Vai nu
jāievieš licenču sistēma un tad licencētais taksists I.Lipskis slēdz sadarbības
līgumu ar SIA Blabla Taxi vai arī jānosaka, ka taksometru firma algo šoferus,
kā parastus darbiniekus. Ar visām no tā izrietošajām sekām – darba līgumiem,
algu, sociālajām iemaksām, atvaļinājumiem. Pats galvenais – normāliem darba
laikiem un samaksu par nakts darbu atbilstoši LV darba likumdošanai.
Vai izvēlēties
vienu no šīm sistēmām, vai pieļaut abas, lai lemj gudrāki prāti, bet
pašreizējie šaubīgie vidusceļi ir jāizskauž.
Diemžēl pagaidām izskatās, ka starp tiem, kuru spēkos
būtu veikt izmaiņas, nav neviena, kurš izprot nozares specifiku un neviena kurš
būtu ieinteresēts veikt tik vajadzīgās radikālās pārmaiņas.
Turpinājumā – 4.daļa par takšu “mafiju” un 90-to gadu
metodēm. Sekojiet blogam!
