Dzīvē ir lietas, kuras mani dzīvē interesē un aizrauj. Ir arī tādas, kuras sadusmo un kaitina. Pienāk brīži, kad es par šīm lietām gribu izteikt savas domas un dalīties tajās ar citiem. Tāpēc ir tapusi šī lappuse. Laipni lūgti izteikt savus viedokļus!

otrdiena, 2019. gada 26. februāris

Taksometri. 2.daļa. Kosmiskā peļna.


          Šajā daļā pastāstīšu dažas lietas par taksista darba specifiku, lai kliedētu mītus, kas klīst pa Latviju, pārsvarā Rīgu.
          Cik tad pelna Rīgas taksists?
Visi mani dati ir par laiku no 2012.gada vasaras līdz 2016.gada vasarai strādājot BalticTaxi “standarta” režīmā - 1 diennakti strādā, 2 diennaktis brīvas. Tātad vidēji 10 diennakts maiņas mēnesī. Tas ir optimālais darba režīms. Var strādāt arī vairāk, bet ilgākā laika periodā tas sāk atstāt sekas uz veselību un darba ražīgumu. Ja strādā 2 diennaktis pēc kārtas, tad otrajā diennaktī nopelnīsi maksimums 75% no iespējamā, jo esi noguris.
     Protams, ir izņēmumi. Vīrs ar iesauku “Terminators” strādāja vispār bez brīvdienām. Kolēģi smējās, ka viņam “atvaļinājums” ir nakti gulēt mājās. Iekļuva ziņu hronikās, kad aizmiga pie busiņa stūres un iekūleņoja grāvī uz Ventspils šosejas ar visiem ārzemniekiem. Lauza mugurkaulu un BalticTaxi vairs nestrādāja, jo ārsti neļāva. Tas gan netraucēja viņam atvērt savu uzņēmumu. Noteikti, ka brauc vēl šodien.
          Strādājot BalticTaxi, es principā nomāju automašīnu un dispečera pakalpojumus no viņiem. To sauc par “plānu” un tas ir ~75 EUR (par šo skaitli sīkāk nākamajā, 3.daļā) par 24h. Pieskaitam vēl ~25 EUR par degvielu. Sanāk apmēram 100 EUR par dienu. Viss, ko ieņemu virs šīs summas, ir mans. Kā to noformē BT grāmatvedība ir augstākā pilotāža, es tur pat neiedziļināšos, tas arī nav būtiski. Tātad, ja es saku ka nopelnīju 70 EUR, tas nozīmē, ka tajā dienā ieņēmu 170 EUR, no kuriem 100 EUR bija izdevumi.
          Tātad “sausie” skaitļi (uz rokas) ir šādi:

Vidējā peļņa par diennakti – 80 EUR

Vidējā alga mēnesī attiecīgi  800 EUR (797.23 ja precīzi J)

Lielākā alga mēnesī (protams vasara, jo krievi un Jūrmala) – 1223 EUR

          Viena veiksmīgi lidostā “noķerta” krievu ģimene, kas brauc uz Jūrmalu var nodrošināt lielisku nedēļas nogali. Atstāj labu iespaidu, vizītkarti un vadā viņus te iepirkties uz centru, te sauļoties uz pludmali, te vakariņās uz Vecrīgu. Ja vēl pamanies viņus ieinteresēt ar Rundāles pili, tad vari arī atļauties pa nakti mājās pagulēt.
                Visi taksisti ir vienisprātis, ka Jaunā Viļņa atcelšana Jūrmalā bija stulbums. Vasaras ienākumi kritās dramatiski.


Mazākā alga mēnesī (protams ziema)  - 406 EUR

          Taksisti neieredz Ušakovu un viņa “puteņa biļetes”. Kādreiz sals un putenis nozīmēja dubultu peļņu. Tagad vairs nē. Visi brauc ar sabiedrisko par velti.

Lielākā dienas alga – 268 EUR (protams, Jaungada nakts. Nekauņas var nopelnīt kādus 400 EUR, bet es neesmu nekauņa)

          Piektdienas un sestdienas vakari ir “naudas” maiņas. Tad var nopelnīt 100+ EUR. Jāuzmanās no dzērājiem. Citreiz jābrauc lēnām un jāklausās, kad klients sāk rīstīties. Tad jāmet pa “mēmajiem” un jārauj vaļā durvis. Lai vemj uz ielas. Salona ķīmiskā tīrīšana – 50 EUR un no komatoza klienta neko nepiedzīsi. Maiņa pagalam, protams.

Mazākā dienas alga - MĪNUS 16 EUR (pārsitu riepu uz bedres pašā naudīgākajā laikā)

        Darbdienas ir “tukšās” dienas. Tad visu nosaka veiksme. Viens labs, tāls brauciens var Tevi izvilkt no mīnusiem.
          Jā, taksists var palikt arī “mīnusos”. Firmai ir vienalga, jo nomu par automašīnu viņi saņem jebkurā gadījumā. Šajā darbā ļoti uzskatāmi var redzēt, cik tev atņem darba devējs. Šoferis bieži 22 stundas strādā uz firmu un tikai 2 stundas pirms maiņas beigām tiek “plusos”, kad reāli pelna priekš sevis. Tāpēc nevar atļauties gulēt mājās. Izgulēsies, bet naudu būsi nopelnījis tikai priekš Šķēles kunga, Tāpēc dubultsāpīgi ir CP sodi – viena neuzmanība un Tava dienas alga, 20 EUR, klusi ieslīd CP inspektora piedurknē. Kļūdīties ir viegli, kad neesi nakti gulējis un sēdējis pie stūres jau 20 stundas…
          Ļoti bieži šis darbs ir kā loterija. Pēdējā maiņas stunda, gaidi pie lidostas. Kāds var pa 3 EUR aizbraukt uz Hotel “Māra”. Kāds – pa 20 EUR uz privātmāju Vecāķos. No tā ir atkarīgs, vai varēsi vakarā aiziet uz “Rimi” iepirkties, vai nauda būs jāprasa sievai.
         Baltic Taxi klienti pārsvarā ir ļoti solīdi, liels procents sieviešu, tāpēc “uzmetienu” ir ļoti maz. Man 4 gadu laikā nesamaksājā tikai divreiz. Viens no tiem bija klients no ielas, tā saucamā “rociņa”. Bija trešā reize, kad klientu, kurš uz Vārnu ielu brauca pirkt narkotikas, arestēja uz manas mašīnas kapota. Policija viņam samaksāt neļāva...
       Lētajās firmās brauc lētāka publika un uzmetieni ir daudz biežāki. Taksists nekādā veidā no tā nav aizsargāts. BT pat nav “melnā saraksta” – klients var šodien nesamaksāt un rīt zvanīt atkal. Firmai jau zaudējumu nav, maksā šoferis.
          Salīdzinot savus skaitļus ar tiem (ļoti, ļoti) retajiem kolēģiem, kuri arī kaut ko skaita, esmu nonācis pie secinājuma, ka apmēram tāda (800 EUR) arī ir vidējā taksista alga. Es zaudēju uz to, ka neesmu “taksists” – nekrāpju un nekaunīgi neizspiežu naudu. Iegūstu uz to, ka man bija īpaša pieeja Vecrīgas viesnīcu naudīgajiem klientiem. Kopumā – viens otru kompensē.
Lētajās takšu firmās taksisti pelna apmēram tikpat, tikai ja BalticTaxi šoferi var kaut nedaudz pagulēt mašīnā gaidot klientus, tad Pandas šoferim, lai nopelnītu ar zemo tarifu, ir jārukā tā, ka pačurāt nav laika.
Individuālie takši, tā saucamā “bankovka” jeb bandīttakši, kas dežūrē pie Vecrīgas galvenajām ielām, darbojas pēc cita biznesa modeļa, par viņiem man informācijas nav, bet, spriežot pēc automašīnu stāvokļa, arī viņi naudā nepeldas.
Tādi ir godīgi skaitļi par šo darbu. Pēc Latvijas darba likumdošanas nakts darbs skaitās dubultā. Pārrēķinot, sanāk, ka stundā saņemu ne vairāk kā skolotājs. Atšķirība no skolotāja darba tā, ka skolas pa nakti ir ciet, bet taksistam tiek dota iespēja pārstrādāties līdz sirdstriekai arī pa naktīm.
P.S. Tagad, ar jaunajiem tarifiem, situācija ir stipri sliktāka. Mans brālis vēl joprojām strādā BT, bet es viņam par naudu nemaz neprasu. Labi nav…


Taksometri. 1.daļa. Kosmiskie tarifi.


          Redzot, ka troksnis ap taksometriem nerimstas, kā arī to, ka Satiksmes Ministrijas plānotās izmaiņas, lai arī kopumā pareizas, tomēr ir nepietiekamas un virspusējas, padalīšos ar saviem spriedumiem par šo nozari. Domāju, ka 4 nostrādātie gadi Baltic Taxi man ir devuši diezgan pilnīgu ieskatu par šajā biznesā notiekošo.
          Katru reizi, kad dzirdu kādu runājam par takšu nozares sakārtošanu, man rodas jautājums runātājam:

“Vai Jūs esat pārliecināti, ka tiešām gribat sakārtot šo nozari?”

          Tas tāpēc, ka man ir pārliecība – šo nozari patiesi sakārtot grib tikai un vienīgi taksisti, pie tam arī nebūt ne visi. Nosacīti viņus varētu saukt par godīgajiem taksistiem. Par cik pastāv viedoklis, ka godīgu taksistu nav, tad saprotiet paši, cik maz ir cilvēku, kuriem interesē šī nozare.
          Ko tad īsti grib tie bļāvēji un kārtotāji? Tikai un vienīgi iepriekšējos tarifus. Viņi nesaprot, ka nozares sakārtošana un iepriekšējie tarifi nav savienojamas lietas. Lai to labāk izprastu, paskatīsimies uz vienkāršu matemātiku:
-        2014.gadā Baltic Taxi direktora J.Nagļa aprēķini liecināja, ka taksometra (automašīnas) uzturēšanas izmaksas ir ~0.35 EUR/km;
-        Manas lietotās Toyota Corolla (1.3 litru motors, gāze) izmaksas 4 gadu garumā bija 0.46 EUR/km;

Es domāju, ka droši varu apgalvot – viena kilometra pašizmaksa ir vismaz 0.40 EUR/km. Tajā pašā laikā, piemēram, Taxify tarifs ir 0.39 EUR par kilometru! Es nepārrakstījos – taksometru kompānija piedāvā tarifu, kas ir ZEMĀKS PAR PAŠIZMAKSU!

Man jau Twitterī jautāja: “Kur tad ir bizness?” Atbilde ir tikpat vienkārša, cik neticama – biznesa nav. Ir krāpšana. Jo legālu biznesu ar šādiem dotajiem lielumiem izveidot nevar.
Valsts ar savu neieinteresētību, nekompetenci, stulbumu un populismu takšu nozarē ir radījusi korupcijas perēkli. Protams, tā nav mirstama kaite, jo nozares ietekme uz valsts ekonomiku ir niecīga, bet tomēr ietekme ir. Tā ir kā augonis uz jau tā nevesela organisma. Ja ņemam vērā, ka taksometri ir pirmais, ar ko sastopas Latvijas viesi lidostā, tad šis augonis atrodas uz pieres.
Ir radīta sistēma, kura jau no paša sākuma paredz, ka nodokļi netiks maksāti. Kā var maksāt nodokļus, ja nav peļņas!? Netiek maksātas sociālās iemaksas, darba ņēmēji (taksisti) ir pilnībā neaizsargāti. Viņiem nav algas, nav atvaļinājumu, viņi ir spiesti strādāt necilvēcīgas darba stundas, bieži pat 48 stundas pēc kārtas, radot apdraudējumu ne tikai sev, bet pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem, kad brauc pusaizmiguši un pārguruši.
Ir radīta vide, kur labi var noslēpties alimentu nemaksātāji, nodokļu parādnieki, ātro kredītu upuri un pat formāli maznodrošinātie, kuri var apvienot taksista darbu ar pabalstu saņemšanu. Šeit darbavietu var atrast arī krimināli sodītie elementi, kuriem citur darbu atrast pagrūti.
Ap šo strutojošo augoni kā mušas lido korumpēti VID darbinieki, Ceļu Policijas inspektori, municipālie policisti, u.c. pārbaudītāji, jo viņi visi zina, ka NEKAS šajā nozarē nav sakārtots un visur var piekasīties. Un pieprasīt kukuli par pūlēm. “Burvīga” biznesa vide, vai ne?
Tas viss tikai tāpēc, lai daļa Latvijas sabiedrības varētu “par sviestmaizi” vizināties ar taksi. Ir izaudzināta vesela paaudze, kura nesaprot, ka taksis ir luksa pakalpojums. Tāpēc padomājiet vēlreiz vai jūs tiešām gribat sakārtot šo nozari, jo pirmais risinājums, kas būtu jāievieš ir:

Jānosaka MINIMĀLAIS pieļaujamais tarifs, kas pie tam tiek pārskatīts atkarībā no inflācijas un degvielas cenām ik pēc noteikta laika.

Orientējoši šādam minimālajam tarifam vajadzētu būt vismaz 0.70 EUR/km, tātad pašreizējā RedCab un Baltic Taxi tarifu līmenī, kuru daudzi no jums šobrīd uzskata par “kosmisku” un “overpriced”.
Šāds minimālais tarifs dotu valstij gan morālu, gan ekonomisku pamatojumu pieprasīt, lai individuālie taksisti un firmas maksātu visus nodokļus, jo tas nodrošinātu, ka visiem biznesā iesaistītajiem būtu peļņa, no kā tos maksāt.
Tāpat tas aizsargātu tos individuālos taksistus, kuri nespēj aprēķināt savas automašīnas amortizācijas izdevumus, no strādāšanas par velti, jeb smieklīgi mazu peļnu.

         


piektdiena, 2019. gada 1. februāris

Pēcvēlēšanu paģiras?


Vakar par mani kāds pasmējās, kad izteicu savas domas par to, ka JKP vēlētājs noteikti ir visvairāk vīlies savas partijas sniegumā pēc vēlēšanām. Smējējs teica, ka man kā KPV fanam jau nu vajadzētu paklusēt. Varu saprast viņa viedokli, bet vai varu tam piekrist? Noteikti - NĒ.

Vai esmu vīlies KPV sniegumā pēc vēlēšanām? Protams, ka esmu vīlies. Vai, ar šodienas acīm skatoties uz notikušo, es vēlreiz balsotu par KPV? Protams, ka JĀ.  Paskaidrošu kāpēc:

Pirmkārt, KPV mums visiem dāvāja cerību. Cerību, ka kaut kas mainīsies. Cerību, ka mēs, vienkāršie “kotlešu un aļķīša” vēlētāji, varam kaut ko mainīt. Vairāk nekā pusgadu mēs dzīvojām ar gaišāku skatu veroties nākotnē un tas nav skaitļos izsakāms ieguvums.

Otrkārt, mums bija interesanti. Nu atzīstieties, bija taču, vai ne? J Es personīgi nekad neesmu bijis tik ļoti iesaistīts vēlēšanu procesā un nekad neesmu sekojis visiem notikumiem līdzi tik aizrautīgi kā šoreiz. Domāju ka līdzīgi ir ar daudziem no jums. Interesanti ir vēl joprojām un būs interesanti vēl kādu laiku, jo vismaz 5 no mūsu ievēlētajiem deputātiem centīsies darīt visu, kas viņu spēkos, lai kaut ko mainītu.

Treškārt, mēs tomēr esam kaut ko sasnieguši. Es parādījuši, ka tautā populāra partija spēj cīnīties arī bez lielo sponsoru palīdzības un līdz ar to bez atkarības no tiem, iztiekot tikai no mazajiem ziedojumiem. Esam atmaskojuši tos, kuri tikai izlikās par pārmaiņu nesējiem, un atklājuši negodīgos, uzpirktos masu mēdijus, kuri viņiem palīdz. Ir izgaismotas kliķes cīņas metodes un nākamās tautas partijas būs šiem uzbrukumiem labāk sagatavotas. Visbeidzot, ir parādījušies tiešām jauni cilvēki politikā, kuri ir pierādījuši, ka viņiem ir gan sirdsapziņa, gan mugurkauls, lai šo sirdsapziņu aizstāvētu.

Ceturtais, pēdējais, iemesls ir pavisam vienkāršs – visas pārējās partijas ir izrādījušās sliktāka izvēle.

Nevajag dalīt KPV Gobzema fanos un Kaimiņa atbalstītājos, nodevējos un varoņos. Viņi izdarīja to, kas bija viņu spēkos dotajā situācijā. Jā, daži varbūt neizrādījās tik stipri, cik mēs gribējām. Daži varbūt neizrādījās ne tik gudri, ne tik godprātīgi un ne tik nevainojami, bet nevajag aizmirst, ka viņi ir tikai mūsu, viņu vēlētāju, atspulgs. Vai visi no jums atteiktos no 100 000 eur kukuļa? Droši ziniet!? Vai visi no jums nenobītos no iespējas nokļūt cietumā? Esat pārliecināti? Padomājiet labi, pirms saucat kādu par nodevēju vai varoni!
KPV nesašķēlās pati, to izdarīja valdošā kliķe. Protams, ka man ir žēl un skumji ka viņiem tas izdevās, bet tāda ir dzīve – ne vienmēr viss beidzas laimīgi. KPV neizgāzās, kā mums daudzi mēģina ieskaidrot. KPV zaudēja kauju pret daudz stiprāku, profesionālāku un labāk finansētu pretinieku.
Es tomēr domāju, ka tā bija tikai viena kauja, nevis cīņa kopumā. Tāpēc nobeigumā gribu aicināt visus KPV vēlētājus neatmest cerības un arī nākamajās vēlēšanās iet un balsot. Varbūt ne vairs par KPV, bet par kādu citu jauno partiju, ja tā jums patiks vairāk, bet balsot un neatmest cerību.