Taksometri. 3.daļa. Nodokļi.

         Ja gribam sakārtot taksometru nozari, tad nākamajam solim pēc minimālā tarifa ieviešanas vajadzētu būt nodokļu sistēmas sakārtošanai. Lai to sekmīgi paveiktu, vajag saprast, ka taksometru nozare sastāv no trijiem atšķirīgiem biznesa veidiem, kuriem ir vajadzīga atšķirīga pieeja nodokļu jautājumā.

          Šie trīs veidi ir:

1) Dispečeru dienesti. Šajā kategorijā ietilpst gan tradicionālie dispečeru dienesti (Panda Taxi, u.c.), gan arī aplikācijas (Taxify, u.c.);

2) Taksometru vadītāji. Šeit ietilpst gan taksisti ar saviem auto, gan lielās firmās strādājošie, gan ar dzeltenajām, gan baltajām valsts numuru zīmēm uz automašīnām; 

3) Taksometru firmas. Šeit ietilpst tādas lielās firmas, kā Baltic Taxi, kuras piedāvā “pilnu servisu” – gan dispečerus, gan automašīnas, gan automašīnu apkalpošanu.

Parunāsim par katru grupu atsevišķi.

Taksometru vadītāji.

          Tā nav sagadīšanās, ka rakstu “taksometru vadītāji”, jo tieši vadītājam, nevis automašīnai vai firmai ir jābūt nozares reformas pamatā. Nodokļu iekasēšanas ziņā vislabākais un visvienkāršākais risinājums ir licence. Kāpēc?

Vidējais taksists, lai cik tas bēdīgi neskanētu, tomēr ir blēdis un žuļiks. Pie jebkuras “parastās” nodokļu sistēmas viņš izmantos visus iespējamos veidus, kā apkrāpt sistēmu. Netiks ieslēgti skaitītāji, tiks izmantoti zemāki tarifi, tiks uzlauzti skaitītāji, lai cik arī “viedi” tie nebūtu, un tiks veikta citas mahinācijas, kuras normālam cilvēkam pat prātā neienāktu

.

(Īsta taksista domāšanas piemērs “iz dzīves”:

Reiz redzēju, kā BT taksists izleca no automašīnas, kas stāvēja pie dzelzsceļa pārbrauktuves barjeras, ar planšeti rokā, pārskrēja pāri sliedēm, pastāvēja tur nedaudz un pēc tam skrēja atpakaļ pirms vilciena. Tikai tāpēc, lai ar BT aplikāciju ātrāk ierakstītos “rindā” tajā rajonā, kurš (GPS nosaka planšetes atrašanās vietu) sākās aiz dzelzsceļa sliedēm.)

Licences priekšrocībām ir arī tīri praktisks skaidrojums – lai cik “vieds” arī nebūtu VID uzstādītais taksometra skaitītājs, tas nekad nevarēs paredzēt visas nestandarta situācijas, kuras rodas taksista darbā. Tāpēc šādam skaitītājam vajadzētu paredzēt ne tikai tarifu, bet arī “ar roku” ievadāmu līguma summu, bet tas, savukārt, atkal noved mūs sākuma punktā – pie taksista godaprāta.

Licences maksa atrisina visas šīs problēmas. Iespējams, ka “uz papīra” ar SIA, MU un IU nodokļiem valsts varētu ieņemt vairāk, bet realitātē licences maksa noteikti ienestu valsts kasē vairāk naudas. Pie tam tā būtu vienkāršāka gan taksistiem, gan VID un citiem kontroles dienestiem. Pēc saņemšanas licences maksu valsts var sadalīt tā, lai daļa aiziet nodokļos, daļa sociālajās iemaksās.

Iespējams, to varētu sasaistīt ar “dzeltenajiem” numuriem un CSDD. “Dzeltenais” numurs apliecinātu samaksātu licenci un kontroles dienestiem būtu vienkārši sodīt par nesamaksātu licenci – noskrūvē numurus uz vietas, piemēram.

Licencēm vajadzētu būt divu veidu. Paralēli “pilnajai” licencei, vajadzētu būt “brīvdienu” licencei, kas darbotos no piektdienas vakara līdz svētdienas vakaram, priekš tiem, kuriem taksis ir tikai piepelnīšanās.

Licence dotu iespēju kontrolēt arī taksistu godprātību un likumpaklausību. Par pārkāpumiem klientu apkalpošanā un citiem pārkāpumiem būtu jāpiemēro ne tikai naudas sodi, bet arī tiesības saņemt jaunu licenci uz ilgāku laiku (gadu, vairākiem gadiem vai pat visu dzīvi).

Dispečeru dienesti.

Šī, manuprāt, ir visvienkāršāk organizējamā grupa, jo šeit nekādas būtiskas pārmaiņas nav nepieciešamas. Dispečeru dienests darbojas un nodokļus maksā kā parasts SIA, ņemot samaksu par katru izsaukumu. Tas pats attiecas arī uz aplikācijām. Šeit nepieciešami tikai divi noteikumi:

-        Strādāt drīkst tikai ar licencētiem taksistiem (tieši tā un ne savādāk, jo privātie, netrafarētie “taksometri” ir konkurences kropļošana un ēnu ekonomika jau pēc noklusējuma);

-        Aplikācijām ir jānosaka, ka:

a)    vai nu visi viņu taksisti tiek attiecīgi apzīmēti (piemēram, ar Taxify aplikāciju strādājošam taksim jābūt ar Taxify logo);

b)    vai aplikācijā var piereģistrēties jebkurš taksists (piemēram, Taxify aplikācijā izsaukumus saņemt var arī Baltic Taxi taksis), jo pretējā gadījumā tiek pārkāpti godīgas konkurences principi;

Iespējams, ka (skaidrības labad) dispečeru dienestam vajadzētu būt noformētam kā atsevišķai vienībai arī tad, ja tas strādā kā daļa no “pilna servisa” firmas.

Taksometru firmas.

Vismaz viens no maniem Twittera cīņu biedriem šo grupu sauc par vergturiem, kuri noslauc taksistiem daļu peļņas un tāpēc uzskata, ka šai grupai no taksometru tirgus būtu jāizzūd pavisam. Es viņam varu piekrist tikai daļēji, tāpēc iesākumā padalīšos ar saviem apvērumiem PAR LABU lielajām taksometru firmām;

- klientam (jums) tās nodrošina vienādus servisa standartus, pastāvīgo klientu atlaides, korporatīvos līgumus (tādēļ lielajās firmās taksisti spiesti strādāt arī “tukšajās” dienās un laikos, lai nodrošinātu pakalpojumus 24/7); 

- taksistam tās nodrošina automašīnu un tās uzturēšanu, nokārto licences, atļaujas, uzņemas grāmatvedību un pats galvenais – nodrošina ar klientiem (Baltic Taxi šoferis var nopelnīt pat neņemot “rociņas” (klientus no ielas));

Taksistam strādāt lielā firmā ir daudz vienkāršāk, jo principā paliek tikai “sēdies un brauc”, par visu pārējo parūpējas firma. Protams, arī viņi grib nopelnīt un taksistam par šo pakalpojumu ir jāatdod firmai daļa no saviem ieņēmumiem. Es no savas pieredzes varu teikt, ka tas IR to vērts. Īpaši tad, ja taksista darbu uzskati par pagaidu nodarbošanos un negribi tajā investēt savu speciāli aprīkotu automašīnu.

Pie tam es esmu gandrīz pārliecināts, ka Latviju lidostā cienīgi var pārstāvēt tikai lielas taksometru firmas. Cik šāda pārstāvēšana ir svarīga un vai tā mums vispār ir nepieciešama, tas jau ir jautājums, kur domas dalās.

Pašreizējā likumdošana nav radījusi iespēju taksometru firmām normāli darboties. Ja jūs būtu redzējuši BalticTaxi grāmatveža istabu, tad jūs visi būtu vienisprātis ar mani – tas nav normāli.

Katra BT mašīna ir noformēta kā mikrouzņēmums (tāpēc arī uzraksti uz tām – SIA “Borts 123”), kurā parasti ir 1 īpašnieks un 2 darbinieki. Itkā jau viss loģiski, bet… BT ir liela firma un taksisti regulāri apmainās ar maiņām (kāds aizvieto saslimušo, kāds grib piepelnīties un paņem kādu papildus maiņu). Tas nozīmē, ka cilvēki bieži maina automašīnas. Par cik katra mašīna ir MU, tad katrai šādai maiņai ir jāslēdz jauns darba līgums! Jauns līgums par 24h maiņu! 3 vai 4 eksemplāros! Grāmatveža istabiņā BT ir milzīgas pakas ar jau parakstītiem līgumiem, pie sienas stāv kastu kastes ar tukšo papīru un visam pa vidu profesionālais printeris/kopieris. Man citreiz roka nogurst no papīru parakstīšanas (biju SIA īpašnieks).

Nemaz jau nerunājot par to, ka “mans” SIA veiksmīgi darbojās vēl gandrīz gadu pēc manas aiziešanas no BT. Varu tikai minēt, kurš manā vietā parakstīja darba līgumus un ikmēneša atskaites…

Šī kroplā sistēma ir jāmaina. Steidzami. Vai nu jāievieš licenču sistēma un tad licencētais taksists I.Lipskis slēdz sadarbības līgumu ar SIA Blabla Taxi vai arī jānosaka, ka taksometru firma algo šoferus, kā parastus darbiniekus. Ar visām no tā izrietošajām sekām – darba līgumiem, algu, sociālajām iemaksām, atvaļinājumiem. Pats galvenais – normāliem darba laikiem un samaksu par nakts darbu atbilstoši LV darba likumdošanai.

Vai  izvēlēties vienu no šīm sistēmām, vai pieļaut abas, lai lemj gudrāki prāti, bet pašreizējie šaubīgie vidusceļi ir jāizskauž.

Diemžēl pagaidām izskatās, ka starp tiem, kuru spēkos būtu veikt izmaiņas, nav neviena, kurš izprot nozares specifiku un neviena kurš būtu ieinteresēts veikt tik vajadzīgās radikālās pārmaiņas.

Turpinājumā – 4.daļa par takšu “mafiju” un 90-to gadu metodēm. Sekojiet blogam!