Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdams
termins „fake news” – apmelojoši, nepatiesi raksti, kurus to autori uzdod par
patiesību, tādā veidā ietekmējot sabiedrisko domu viņiem vēlamajā virzienā. Mēs
lietojam šo terminu, brīžiem pat īsti nesaprotot, kas ir fake news un kā tas
patiesībā izskatās. Tāpēc, kad izlasīju Re:Baltica rakstu „Kam Pieder?” ( https://rebaltica.lv/2018/08/kam-pieder/), nolēmu uzrakstīt šo
analīzi un „izķidāt” rakstu burtiski burtu pa burtam, lai paskatītos, „kas
lācītim vēderā”.
Ieteikums:
atveriet „Kam pieder?” rakstu paralēli šim rakstam un sameklējiet tajā manis
pieminētos vārdus. Tā būs vieglāk izprast un sekot domai.
Iesākumā jāuzsver, ka man bija
pieejama informācija, kas bija pretrunā ar rakstā minēto. Tikai tāpēc sāku
rakstu pētīt uzmanīgāk. Ja man šīs informācijas nebūtu, tad es būtu „uzķēries”
tieši tāpat, kā uzķērāties jūs. Tomēr es ceru, ka šis raksts palīdzēs arī tiem,
kas jūt līdzi citām partijām un noderēs nākotnē, lai atšķirtu patiesību no
meliem.
Pirms analīzes gribu uzsvērt - ja „Kam
Pieder?” raksts būtu bijis pubicēts rubrikā „redaktora sleja”, kur tas tiktu
uztverts kā viedoklis, vai marķēts ar atzīmi „apmaksāts”, tad šāda rakstīšanas
maniere varētu būt pieļaujama, lai gan vienalga nebūtu ētiska, bet tas netika
darīts – šis raksts tiek pasniegts kā analīze, tātad objektīvs.
Pirmā
lieta, uz kuru jāpievērš uzmanība, vēl pirms runājam par pašu rakstu, ir tas,
ka labas žurnālistikas prakse prasa, lai tēma tiktu apskatīta vispusīgi,
izpētot visus apstākļus un dodot visām iesaistītajām pusēm vienlīdzīgus
apstākļus un iespēju izteikties, aizstāvēt savu nostāju.
Tas,
ka žurnālists ir ievācis informāciju no iesaistītās puses, parasti rakstā tiek
apliecināts vienā no trijiem sekojošiem veidiem:
- tiek
publicēta intervija ar puses pārstāvi;
- tiek
publicēts puses oficiālā rakstiskā atbilde;
- tiek
ierakstīts komentārs, ka autors mēģināja sazināties ar to un to, bet tas un tas
nebija pieejams, vai atteicās sniegt jebkādus komentārus;
Ja
raksts būtu pilnīgi objektīvs, tad rakstam par KPV būtu jābūt tikai vienam no
plaša rakstu cikla, kurā būtu pētīti visu partiju atbalstītāji. Tas netiek
darīts – viena partija (KPV) tiek izcelta. Tas jau sākumā vedina domāt, ka šī
partija ir vienīgā, kurai ir aizdomīgi atbalstītāji. Tas būtu pirmais fakts,
kurš liecina par raksta tendenciozitāti.
Tagad
pārejam pie paša raksta.
Jau pats virsraksts ir maldinošs.
„KAM PIEDER?” vedina domāt, ka runa ies par finasējumu, par to, ka partija KPV
ir „nopirkta”. Es biju uzrakstījis jau veselas divas lappuses ar šo analīzi,
kad ievēroju, ka runa iet nevis par finansējumu, bet atbalstu! Nācās pārlabot
rakstīto un šo to dzēst.
Pirmajā teikumā, izceltu, atrodam
frāzi latviskās
partijas izteikušas aizdomas. Šai frāzei pievērsīsim papildus
uzmanību, jo tā ir visa raksta pamatā, šī frāze itkā ir pamatojums tam, kāpēc
vispār tapis šis raksts.
Partijas izteikušas – partija nav viens vai daudzi tās
fani internetā, nav viens vai varāki tās biedri, nav pat partijas „spice”,
valdes locekļi, utt. Partija ir sabiedriska organizācija. Lai varētu apgalvot,
ka „partija” ir kaut ko „izteikusi”, ir jābūt kaut kādam oficiālam paziņojumam.
Līdz raksta publicēšanai tādu paziņojumu ne
no vienas partijas nebija. Tādi netika publicēti arī rakstā. Tātad mēs
varam droši apgalvot, ka šī raksta pamatā ir meli. Šajā vietā es varētu arī
analīzi beigt, jo no šī apgalvojuma automātiski izriet, ka viss pārējais raksts
ir vai nu meli, vai fakti, kas izmantoti melīga apgalvojuma pierādīšanai.
Lai tas būtu vieglāk saprotams, es ņemšu
ekstrēmu piemēru. Iedomājieties, ka raksta virsrakstā tiek apgalvots, ka jūsu
māte ir prostitūta! Vai jūs interesētu turpmākie „fakti”, ja jūs tāpat zināt,
ka tā nav taisnība? Domāju, ka nē.
Tomēr
es rakstu šo analīzi, lai parādītu, kādā veidā tiek ietekmēta Jūsu domāšana,
tāpēc turpināšu apskatot frāzi pēc frāzes.
Teju visas tā sauktās latviskās
partijas – kopā
mums ir vismaz 12 latviskas partijas. Neviena no tām neko nav izteikusi. Tiek
radīts iespaids, ka tā domā gandrīz visi, tas savukārt vedina domāt, ka
aizdomas varētu būt patiesas.
Latviskās partijas – ja jau tikai latviskās partijas,
tad vajadzēja iztaujāt arī krieviskās. Varbūt tās domā savādāk? Varbūt Saskaņa
zina kaut ko? Tas netiek darīts, tāpēc varam secināt, ka objektīva analīze šeit
nevienam nav bijusi prātā.
Artusa Kaimiņa un jurista Alda Gobzema vadīto
partiju KPV LV –
ne tikai šie divi cilvēki vada KPV un nevienam no viņiem netiek uzdots
jautājums par partijas finasējuma avotiem. Pat tad, ja viņi melotu, bija jādod
iespēja izteikties, jo tas dotu iespēju pieķert melos vēlāk, ja uzrastos
pierādījumi. Tātad atkal varam secināt, ka patiesības izzināšana nav šī raksta
motīvs.
Atbalsta – virsraksts ir „Kam pieder?”, bet tālāk rakstā ir
vairs tikai „atbalsta”. Piekritīsiet, taču ka starpība ir, vai ne? Ievērojams
pārspīlējums ar vēlmi radīt asociāciju, ka KPV ir nopirkta.
Bijušais ministrs, “oligarhu sarunu” dalībnieks un
šobrīd tranzītbiznesā ar Krieviju pelnošais ekspolitiķis Ainārs Šlesers - varēja rakstīt arī šādi: „bijušais Ekonomikas ministrs,
Rīgas lidostas attīstītājs, veikalu ķēdes „Rimi” ievedējs Latvijā, ekspolitiķis
Ainārs Šlesers” un arī būtu taisnība. Acīmredzami, ka mērķis ir jau iepriekš
pasniegt AŠ kā negatīvu tēlu. Tendenciozi, neobjektīvi, bet labi kalpo mērķim –
diskreditēt KPV.
(lasiet šeit) - Pievienota saite, kura rada
asociāciju, ka tajā ir kaut kāds apstiprinājums AŠ saistībai ar Krieviju. Nekā
tāda tur nav. Saitei nav gandrīz nekāda sakara ar šo rakstu. Autors zina, ka
tikai retais apskatīs to saiti, bet tas nekas - pati saites esamība jau rada
papildus pierādījuma efektu.
Mērķis – ar... - šis ir it kā sīkums, bet ļoti
svarīgi! Autors no melīgā apgalvojuma, ka partijas izsaka aizdomas [par AŠ
atbalstu KPV], pārlec uz jaunu, vēl melīgāku (un grūtāk pierādāmu) apgalvojumu,
ka partijas zina tieši kādēļ AŠ atbalsta KPV!!!! Kā vispār ir iespējams
pierādīt kāda nodomus!? Tieši tāpēc, piemēram, antiterorisma cīņa ir tik grūta,
jo ir grūti, gandrīz neiespējami (pirms izdarīts terorakts) pierādīt kāda
nodomus. Tomēr raksta autors dara tieši to.
Pie tam tas tiek darīts jau
apgalvojuma formā. Netiek rakstīts „partijas izsaka aizdomas, ka mērķis varētu būt, vai mērķis esot”, bet šie vārdi tiek aizstāti ar
domuzīmi, kas šajā vietā nozīmē „ir”. Turpmāk rakstā vārdiņš „esot” tiek
lietots, bet tikai tajās vietās, kur konkrēto apgalvojumu vajag apšaubīt.
Sagadīšanās? Es tā nedomāju.
ar KPV LV atbalstu panākt Saskaņas nokļūšanu
valdībā –
kādā tieši veidā to būtu iespējams panākt? Pirmkārt, es un arī daudzi citi
uzkata, ka Saskaņas ienākšana valdībā nāktu ilgtermiņā Latvijai par labu. Tomēr
autors zina savu mērķauditoriju, kurai SC vārda pieminēšana ir kā sarkanā
lupata bullim. Otrkārt, lai minētais scenārijs notiktu:
a) KPV
jāiegūst visvairāk balsu no latviskām partijām un prezidentam jāuztic tai
veidot valdību;
b) KPV
ir jāvēlas veidot koalīciju ar SC;
šis scenārijs pagaidām ir tikai
fantāzijas, pat ne politiskās prognozes līmenī, tomēr autors uz tās droši
balsta savu „analīzi”.
kas ir būtiski veiksmīgam biznesam ar Krieviju - Atkal sarkanā lupata
bullim, ar nodomu radīt mērķauditorijai negatīvas asociācijas ar KPV. Veiksmīgs
bizness nekad nevar nākt par sliktu Latvijai. Pat tad ja tas ir ar Krieviju.
Tas gan nav svarīgi raksta autoram, jo mērķis ir cits.
Lursoft datu bāze rāda, ka Šlesers ir valdes
loceklis uzņēmumā Euro Rail Trans, kura apgrozījums pērn bija 7.7 miljoni eiro,
bet gadu tas beidza ar gandrīz pusmiljona eiro zaudējumiem. – Vēl viens mēginājums diskreditēt AŠ. „Tesla”, uzņēmums, kurš pieder
vienam no pasaules bagātākajiem un veiksmīgākajiem biznesmeņiem, Elonam Muskam,
katru gadu zaudē simtiem miljonu, tomēr neviens neuzskata EM par ļaundari.
Tāpat nav apskatīti citi AŠ uzņēmumi, kas, iespējams, nes peļņu.
Kam pieder „Dienas Bizness”? - Tālāk seko diezgan garš
pētnieciskās žurnālistikas gabals, kas ir profesionāli uzrakstīts un labi
pasniegts, tikai... Tas nav vajadzīgs, jo pietiktu ar vienu teikumu: „Dienas
Biznesu kontrolē AŠ”. Ja vajag, varētu pielikt saiti uz šo izpētes daļu. Šī
daļa ir tik gara tāpēc, ka labi noslēpj to, ka patiesu faktu, ka AŠ tiešām
atbalsta KPV nav! Toties viss izskatās smuki, profesionāli un auditorijai galva
jau sajaukta.
Daļas beigās ir epizode ar Gobzemam
nosūtīto DB raksta maketu pirms publicēšanas. Kā pierādījumu uzrādīto SMS
autoram ir nosūtījis pats Gobzems, tomēr tas ir koriģēts. Pat pēc koriģēšanas
var saprast, ka iesaistīto personu rīcības motīvi, ja arī nav gluži ētiski, tad
katrā gadījumā ir cilvēciski saprotami un nekādā gadījumā neliecina par kaut
kādu īpašu atbalstu KPV ( DB redaktors pat neatpazīst Gobzema numuru!). Runa
varētu iet tikai par viena cilvēka atbalstu otram.
Toties šeit mēs varam novērot dažādu
„esot”, „nepierādot”, u.c. līdzīgu vārdu lietojumu, no kura autore izvairījās
virsrakstā. Tas rada iespaidu, ka Toča teiktajam nevar ticēt.
Kam pieder mācītājs? - Vēl viena raksta daļa, kurai ar
galveno raksta tēmu nav sakara, jo tā mēģina diskreditēt P.Sproģi un atkal
parādīt saikni starp AŠ un DB. Tā nemēģina pierādīt saikni starp AŠ un KPV,
tāpēc tai vispār nebūtu vietas šajā rakstā.
Rakstā ir pieminēta arī epizode ar
D.Šmitu, kurš tiešām ir KPV biedrs, tāpēc šo apskatīsim sīkāk.
DŠ amats liek viņam ikdienā tikties
ar daudziem ietekmīgiem cilvēkiem Latvijā, gan biznesmeņiem, gan valsts
ierēdņiem, gan politiķiem. Tomēr raksts ir izcēlis šo vienu tikšanos ar AŠ. Ja
dotajā laika periodā DŠ būtu 20 reizes ticies ar, teiksim, Aivaru Lembergu, vai
tas nebūtu pierādījums, ka KPV „pieder” AL? Iespējams, ka būtu, bet tas netiek
apskatīts, jo nav svarīgi. Galvenais, ka viņš vienreiz(!) ir ticies ar AŠ.
Pie tam, man ir Twitter ieraksts,
kurā D.Šmits publiski iedod tieši šī
raksta autorei savu personīgo mob.tel. numuru. Neskatoties uz brīvu pieeju
DŠ, autore tomēr izvēlas rakstā izmantot vien tvītu, kas pat nav adresēts
viņai. Kā minumums paviršība. Visticamāk, vienkārši nevēlēšanās darīt savu
darbu. Kā nekā galvenais panākts – „pierādīta” saikne starp DŠ un AŠ.
Atkal vajadzīgajās vietās tiek
lietots „esot”.
Šajā daļā autore atkal turpina
fantazēt. KPV un AŠ saikni itkā pierādot viņu līdzīgie uzskati dažās jomās.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, piemēram, KPV un Nacionālajai Apvienībai arī ir
vienādi uzskati dažās jomās. Vai tāpēc autore secina, ka arī KPV saņem atbalstu
no maksātnespējas administratora M.Sprūda? Nesecina, jo tas nav šī raksta
uzdevums.
Nemaz jau nerunājot par to, ka šīs
konkrētās idejas (izlīgums starp krievvalodīgo un latviešu kopienu) ir
progresīvas, atbalstāmas un nāktu Latvijai tikai par labu.
Kopumā lielākā daļa no „Kam Pieder?”
raksta sastāv no materiāla (kam pieder Dienas Bizness? Kam pieder mācītājs? Kam
pieder idejas?) , kam ir tikai aiz matiem pievilkts sakars ar KPV.
Kopsavilkums.
Atsevišķi ņemti, šie itkā sīkumi
nebūtu vērā ņemami, bet kopsummā tie rada vienu kārtīgu, treknu „FAKE NEWS”
paraugeksemplāru. Tajā patiesības, puspatiesības un atklāti meli ir meistarīgi
samaisīti tendenciozā kokteilī ir vienu vienīgu mērķi – diskreditēt un parādīt
nevēlamā gaismā vienu partiju – KPV.
Kādēļ tas tiek darīts? Jums ir galvas
– domājiet paši! Mans uzdevums šeit bija parādīt, KĀ tas tiek darīts.
Post Scriptum.
Ironiski, bet man personīgi ir tuvas
šīs itkā „sliktās , nepareizās” idejas. Es uzskatu AŠ par „mazāko ļaunumu” no
Latvijas oligarhiem, domāju, ka ar krievvalodīgajiem vajadzētu meklēt izlīgumu
un aizmirst par pagātni, kā arī uzskatu, ka SC jau sen vajadzēja būt valdībā.
Neskatoties uz to visu, es uzskatu, ka par šādu rakstu publicēšanu vajadzētu
sodīt.
Dubultā ironiski ir tas, ka tieši
pašlaik Re:Baltica ir uzsākusi kampaņu pret tiem, kurus viņi uzskata par „fake
news” izplatītājiem. Es domāju, ka šī analīze parāda – Re;Baltica varbūt nav
„fake news”izplatītāji, bet radītāji pilnīgi noteikti ir!