Obligātā? Iepirkuma Komponente.

Es neapmaksāju savus elektrības rēķinus, jo nespēju to izdarīt – nervi par vāju. Redzot OIK sadaļu, man uzreiz nāk prātā Kalvīša labi barotā, spīdīgā fizionomija un tas, kā viņš sūc šampanieti arēnas „Rīga” ložā, skatoties hokeju. Par manu naudu. Arī par Jūsu naudu, ja kas. Tāpēc šos maksājumus veic mana dzīvebiedre, bet es dalos ar savām izjūtām (izgāžu dusmas?) šeit.

Mūsu iebiedētā, ar Stokholmas sindromu sirgstošā, pašcenzējošā tauta OIK sauc par „afēru”, „shēmu”, retumis par „nelikumību”. Man liekas, ka „noziegums” būtu daudz piemērotāks vārds. Organizētā grupā, ar īpašu cinismu un nekaunību (jo tas tiek darīts visiem redzot, atklāti) izdarīts noziegums. Apzagti tiek PILNĪGI VISI, gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Ja vēl ticam ekspertiem, kuri apgalvo – OIK samazina Latvijas valsts kokurētspēju un samazina investīcijas, kas savukārt ietekmē valsts ilglaicīgu attīstību, tad varam jau cita starpā runāt par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts mēroga sabotāžu, kaitniecību un... valsts nodevību. Tieši tā, es nepārteicos un nepārspīlēju. Valsts nodevību, ko daudzās valstīs uzskata par smagāko noziegumu ar attiecīgu sodu.

Kādā patiesi demokrātiskā valstī šie noziedznieki jau sēdētu aiz restēm, tikai ne Latvijā, kur kabatas ģenerālprokurors nesaredzēs nozieguma sastāvu viņu nodarītajā un krimināllieta pat netiks uzsākta.

Šiem valsts nodevējiem pat netiks atņemta bēdīgi slavenā „pielaide”, kuru nevarēja dot cilvēkam, kurš cīnās pret OIK – A.Gobzemam. Dīvaini? Nē likumsakarīgi, jo „pielaides” devējs ir... bijušais ģenerālprokurors!

Vēl trakāk – tieši pašlaik par premjeru tiek virzīts K.Kariņš, politiķis, kurš ieņēma Ekonomikas ministra amatu laikā, kad ieviesa OIK. Valdību, kuras uzdevums būs izbeigt OIK, vadīs OIK „krusttēvs” un ieviesējs! A.Gobzems to nosauca par politisku šizofrēniju un man viņam jāpiekrīt.

Neskatoties uz šo visu, vēl joprojām atrodas cilvēki, kuri aizstāv OIK un sauc D.Pavļutu par varoni, kurš cīnījies pret to, jo esot pārtraucis atļauju izsniegšanu.

Tagad es skaidrošu lēnām, lai visiem saprotams. Minēšu reālu piemēru no Anglijas un iekavās likšu Latvijas analogu, lai jūs labi redzētu paralēles:

Iedomājamies, ka policija ir atklājusi organizētu noziedznieku bandu (OIK ieviesēji un labuma guvēji), kuri gadiem ilgi izdara smagu noziegumu – piedzirda, aizved uz mežu un izvaro pusaudžu meitenes (mūsu gadījumā – apzog valsti un tās iedzīvotājus), šajā grupā ir daži cilvēki, kuru uzdevums ir bijis iesaistīt bandā jaunus locekļus un meklēt jaunus upurus (D.Pavļuts un citi ekonomikas ministri). Pēc bandas atklāšanas tā darbību netraucēti turpina, meitenes tiek izvarotas, tikai viens bandas loceklis (mūsu gadījumā – „varonis” D.Pavļuts) vairs nemeklē ne jaunus bandas locekļus, ne jaunas meitenes. Tie paši bandas locekļi turpina izvarot tās pašas meitenes, kamēr šis viens bandas loceklis tiek slavināts kā meiteņu aizstāvis, jo viņš redz jaunus upurus vairs nemeklē (izbeidza jaunu atļauju izsniegšanu). Policija tikmēr paziņo, ka cīnās ar bandu un izvarošanas beigsies 2022.gadā.

Cilvēki, atmostieties! Ja Jūs vēl joprojām uzskatāt, ka tādi cilvēki kā D.Pavļuts ir varoņi, tad jums nav kaut kas kārtībā ar galvu, sirdi, morāles standartiem un sirdsapziņu.

Tiek minēts arguments, ka atcelt OIK būšot dārgi. Dārgāk, nekā neatcelt. Un!? Tas nozīmē, ka var pieļaut noziegumu!? Jūs visi gribat tiesisku valsti Latvijā, bet esat gatavi pārdot tiesiskumu par pāris eiro jūsu elektrības vai apkures rēķinā!? Padomājiet par to!

Tāpat padomājiet par tiem, kuri (nez kāpēc?) aizdomīgi labi zina, kādas tieši briesmīgas sankcijas un sodi tiks vērsti pret Latvijas valsti, ja OIK atcels. Es neko par sankcijām nezinu, jo neesmu nevienu OIK līgumu lasījis. Vairums no jums arī nav. Tie runātāji ir lasījuši un zina. Jautājums – KĀPĒC viņi zina? Vai ne tāpēc, lai biedētu mūs, nezinātājus?

Tālāk. OIK atbalsta „zaļās” enerģijas ražošanu, jo tas ir nekonkurētspējīgs bizness, tāpat kā lauksaimniecība un sabiedriskais transports. Ja Latvijā atbalstam šādu nekonkurētspējīgu biznesu, tad tā ir valsts politika un valstij arī tā ir jāatbalsta. Valstij, nevis mums katram no savas kabatas.  

Ja valsts grib atbalstīt „zaļo” enerģiju, tad lūdzu jums lieliska ideja:

Valsts apmaksā privātpersonām un uzņēmumiem, teiksim, 4/5 no saules paneļu vai vēja ģenerātoru uzstādīšanas izmaksām.

Es, piemēram, noteiktu uzliktu saules paneli uz savas mājas jumta, ja tas maksātu 20% no tirgus cenas un tā darītu ļoti daudzi.

Vēl paliek jautājums, kāpēc mums vispār vajag to „zaļo” enerģiju. Tā darot visas(?) valstis. Pēdējo reizi, kad pārbaudīju, mūsu valsts vēl saucās Latvijas Republika, nevis piemēram „Valsts nr.157, viena no visām”. Kāda mums daļa, ko tieši dara citas valstis!? Mēs neesam Lemingija un nespēlējam „visi dara tā” (lai gan dažreiz liekas, ka spēlējam populārās „Saimon says” versiju – „Juncker says”, bet tā jau būs cita saruna)! Mums ir sava valsts ar savām priekšrocībām un arī savām problēmām. Ja mēs nespējam ieviest godīgu sistēmu, tad mums nevajag nekādu sistēmu vispār.

Ja kāds no Eiropas vai ANO kaut ko iebilst, mēs mierīgi varam atrunāties, ka OIK bija korupcijas perēklis un mēs, cīnoties ar korupciju, to likvidējām. Pieredze, kā neklausīt mums ir – nepilsoņu statusu atcelt mums saka visi, a mums pie kājas.

Starp citu, Latvija ir gana „zaļa” jau tagad – mums ir milzīgas mežu platības un savu pienesumu „zaļajā” Eiropā mēs izpildam ar uzviju kaut vai tikai attīrot Rietumeiropu no lietotām vieglajām automašīnām.

Nevajag arī aizmirst to, ka Latvijas teritorija ir 0,012% jeb 1/8000 daļa no Zemes sauszemes un lai cik „zaļi” arī mēs nebūtu, ietekme tāpat nebūs manāma. Lai būtu uzskatāmāk, es sarēķināju, ka Latvija pasaulē aizņem tikpat lielu daļu, cik viena neliela pienene aizņem vidējā (1200 m2) privātmājas zemes gabalā. Ja dārzā 1/8 daļu (apmēram mājas platība) aizņem milzīga, smirdīga izgāztuve (Krievija), divu garāžu platībā tiek pumpēta nafta un smird dīzeļa ģenerators (ASV, Indija, Brazīlija), lielas siltumnīcas platībā kāds vienkārši dedzina riepas (Ķīna), tad viena pienene kaut kur aiz miskastēm šo dārzu zaļāku nepadarīs.

Nobeigumā par pašu „zaļumu”. No fūres kabīnes vērojot Eiropu, mani nepamet sajūta, ka visa šī „zaļās” enerģijas sistēma ir perversa jau pašos pamatos. Saules izdedzinātajā Spānijā uz klintīm, nevis augsnē, bet sasmalcinātos akmeņos, ko viņi  tur sauc par augsni, katrā kvadrātmetrā ir iestūķēts kāds mandarīnkoks. Kviešu lauki tur vietām ir tik mazi, ka kombains tur nespēj apgriezties, tam jāizbrauc uz ielas. Tajā pat laikā Vācijā milzīgas teritorijas leknas aramzemes ir noklātas ar saules paneļiem. Tas ir perversi un NEVAR būt pareizi.

Nav zināms, cik lielu zaudējumu zivju nārstam nodara Kalvīša „zaļās” mazās upju HES. Šķēles vēja ģeneratoru milzīgās lāpstiņas tiek izgatavotas no stiklašķiedras, kuras izgatavošana ir augstākā mērā kaitīga dabai. Neviens nav veicis aprēķinus, cit tas viss patiesībā ir „zaļi”, ja patiešām ir. Beigu beigās, ja tic klimata zinātniekiem, tad mazās HES kopā ar pusi Latvijas būs zem ūdens un vēja ģeneratori pārvērtīsies par hidro turbīnām jau pavisam drīz. Varbūt vēl pirms to uzstādīšana būs atpelnījusi sevi.

OIK ir jāpazūd no mūsu elektrības rēķiniem. Vienalga kādā veidā. Ja citādi nevar, tad jāpazūd arī „zaļās” enerģijas nozarei. Pirmo nelielo uzvaru mēs guvām Saeimas balsojumā par tā atcelšanu, bet, pretēji tam ko saka A.Gobzems, cīņa nav galā. Tā ir tikai sākusies un būs ļoti smaga. Cerēt, ka cilvēki no brīvas gribas atteiksies no miljoniem par nekā nedarīšanu, ir naivi un bīstami.