Kādēļ es nebalsoju par KPV.

Atzīšos godīgi – 7.oktobra rītā, skatoties uz vēlēšanu rezultātiem man acīs bija asaras. Manī mutuļoja emociju kokteilis. Skumjas par sagrautajām cerībām, dusmas par to, ka kliķe atkal ir uzvarējusi un kauns par savu tautu, kura jau kārtējo reizi ir ļāvusies lai to apjāj. Sadrumstalotajā Saeimā bija iekļuvusi pat Vienotības atlieka un cīņa izskatījās zaudēta.

Gobzems gan runāja par uzvaru vēlēšanās, man tuvi KPV cilvēki par to, ka viss būs labi, mani draugi un domubiedri par to, ka nav nemaz tik slikti un es, nedaudz nomierināts, sāku kopā ar visu Latviju veikt matemātiskus aprēķinus, cerot iegūt skaitli, kas lielāks par 50, cerībā, ka viņiem taisnība.

Tomēr tagad, trīs mēnešu vēlāk, ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka mana sākotnējā intuīcija bija pareiza un, neskatoties uz visu valdības veidošanas teātri, valdošā kliķe ir uzvarējusi. APar!, kuri bija aizdomīgi jau pirms vēlēšanām, ir atklājusi sevi kā pilnīgu Vienotības klonu. Pat JKP, kurus daudzi uzskatīja par vienīgo sakarīgo izvēli pārmaiņas gribošam vēlētājam, ir parādījusi ka ir, ja ne gluži Vienotības filiāle, tad vismaz „noderīgie idioti” noteikti.

Vairs nav vajadzīgas ne 56 balsis, ne 6 partijas valdībā. Aizmirstas ir sarkanās līnijas un brūnās strīpiņas. Pats interesantākais, ka pilnīgi aizmirsts par iespēju, ka premjers varētu būt kāds cits kandidāts no lielākajām partijām, teiksim Jurašs no JKP vai Šmits no KPV (ja jau Gobzems galīgi neder)! Par to pat runas vairs nav. Premjers no mazākās(!) Saeimas frakcijas var veidot valdību neierobežoti ilgi, jo viņam netiek dots 2 nedēļu termiņš. Galvenais – lai pie varas paliek valdošā kliķe. Lai nekas nemainās, lai valsti varētu turpināt netraucēti izzagt.

Tā kā KPV vēlētāji var uzmundrinoši uzsist sev uz pleca, jo viņi ir izrādījušies gudrāki, valstiskāki, tālredzīgāki, patriotiskāki, dusmīgāki, enerģiskāki un visādi citādi labāki vēlētāji par pārējiem 86% balstiesīgo Latvijas iedzīvotāju, jo ir izvēlējušies vienīgo politisko spēku, kas patiešām gribēja pārmaiņas valstī. Tas nekas, ka šoreiz nesanāca. Varbūt nākamreiz.

KPV vēlētājiem gan gribētu ieteikt vienu – nevajag kritizēt ievēlētos deputātus, saukt tos par nodevējiem un dalīt labajos vai sliktajos. Viņi ir neiespējamas izvēles priekšā, jo jaizvēlas starp diviem sliktiem variantiem:

a)    Norīt krupi, iet kliķes valdībā un mēģināt paveikt vismaz mazumiņu no solītā, ja būs tāda iespēja;

b)    Parādīt mugurkaulu, bet palikt opozīcijā un neizdarīt pilnīgi neko no solītā;

Es negribētu būt šo deputātu vietā, jo nezinu, kura izvēle ir pareiza un nedomāju, ka ir kaut viens kurš zina. Tāpēc vajag ļaut viņiem izdarīt šo izvēli pašiem un neļaut šai izvēlei būt par iemeslu partijas šķelšanai.

Vēl kas, par ko man čukst intuīcija un 6 miljardi Rail Baltica apgūstamās naudas: Satiksmes Minstrija kaut kādā veidā beigu beigās tomēr nonāks ZZS/Lemberga kontrolē. Par cik šajā, hipotētiskajā, Kariņa valdībā ZZS vieta nav paredzēta, tad iespējams, ka šis nemaz nav pēdējais izrādes cēliens un līdz ar to būtu galīgi muļķīgi sašķelt partiju dēļ valdības, kuras nemaz nebūs.

Ja runājam par tiem pārējiem 86%, kuri nebalsoja par KPV vai nebalsoja vispār, tad tiem vēl ir jāpamācās, kā analizēt un izprast valstī notiekošo, kā atmaskot viltus ziņas un kā redzēt patiesību aiz mēdiju radītā dūmu aizsega.

Viņem vajadzētu beigt vērtēt politiķus pēc frizūrām un atcerēties, ka neviens viņiem neliks ne precēties ar Gobzemu, ne draudzēties ar Šmitu, ne iedzert kopā ar Kaimiņu, bet ieskatīties piemēram savā elektrības rēķinā. Vidējā saimniecība Latvijā vismaz 10 eiro mēnesī maksā OIK. Saeimas 4 gadu laikā tie būs vismaz 480 eiro. Daudziem šī summa ir stipri lielāka. Vai jums tiešām tik ļoti riebjas Gobzems (kuru jūs, starp citu, nepazīstat, tāpat kā es, jo zinat tikai to, ko raksta mēdiji), ka esat gatavi no savas kabatas samaksāt 500 eiro, tikai lai viņš nebūtu premjers!? Nē, nopietni!?

Man, piemēram, nepatīk KPV nostāja dažos jautājumos, bet es nepievēršu tam uzmanību, jo man ir citas prioritātes – es gribu redzēt, kā Latvijā beidzot notiek varas maiņa. Tieši varas, nevis izkārtņu, maiņa. KPV ir vienīgais spēks, kurš grib to darīt. Diemžēl, viņiem, vismaz šajā Saeimā, tas neizdosies. Atliek tikai cerēt, ka daļa no tiem 86% nāks pie prāta līdz nākamajām vēlēšanām.

Ak jā, par virsrakstu... es nebalsoju par KPV, jo strādāju. Atrados fūres kabīnē Eiropas vidū un līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim tikt nebija nekādu iespēju. Iespēja nobalsot attālināti, vai ilgāku termiņu iepriekš mums Latvijā nav paredzēta, tāpēc KPV palika bez manas balss. Domāju to kompensēt, iestājoties partijā, kad atgriezīšos Latvijā.