Kā top melu raksti.

Pēdējā laikā aizvien biežāk dzirdams termins „fake news” – apmelojoši, nepatiesi raksti, kurus to autori uzdod par patiesību, tādā veidā ietekmējot sabiedrisko domu viņiem vēlamajā virzienā. Mēs lietojam šo terminu, brīžiem pat īsti nesaprotot, kas ir fake news un kā tas patiesībā izskatās. Tāpēc, kad izlasīju Re:Baltica rakstu „Kam Pieder?” ( https://rebaltica.lv/2018/08/kam-pieder/), nolēmu uzrakstīt šo analīzi un „izķidāt” rakstu burtiski burtu pa burtam, lai paskatītos, „kas lācītim vēderā”.

Ieteikums: atveriet „Kam pieder?” rakstu paralēli šim rakstam un sameklējiet tajā manis pieminētos vārdus. Tā būs vieglāk izprast un sekot domai.

Iesākumā jāuzsver, ka man bija pieejama informācija, kas bija pretrunā ar rakstā minēto. Tikai tāpēc sāku rakstu pētīt uzmanīgāk. Ja man šīs informācijas nebūtu, tad es būtu „uzķēries” tieši tāpat, kā uzķērāties jūs. Tomēr es ceru, ka šis raksts palīdzēs arī tiem, kas jūt līdzi citām partijām un noderēs nākotnē, lai atšķirtu patiesību no meliem.

Pirms analīzes gribu uzsvērt - ja „Kam Pieder?” raksts būtu bijis pubicēts rubrikā „redaktora sleja”, kur tas tiktu uztverts kā viedoklis, vai marķēts ar atzīmi „apmaksāts”, tad šāda rakstīšanas maniere varētu būt pieļaujama, lai gan vienalga nebūtu ētiska, bet tas netika darīts – šis raksts tiek pasniegts kā analīze, tātad objektīvs.

            Pirmā lieta, uz kuru jāpievērš uzmanība, vēl pirms runājam par pašu rakstu, ir tas, ka labas žurnālistikas prakse prasa, lai tēma tiktu apskatīta vispusīgi, izpētot visus apstākļus un dodot visām iesaistītajām pusēm vienlīdzīgus apstākļus un iespēju izteikties, aizstāvēt savu nostāju.

            Tas, ka žurnālists ir ievācis informāciju no iesaistītās puses, parasti rakstā tiek apliecināts vienā no trijiem sekojošiem veidiem:

-           tiek publicēta intervija ar puses pārstāvi;

-           tiek publicēts puses oficiālā rakstiskā atbilde;

-           tiek ierakstīts komentārs, ka autors mēģināja sazināties ar to un to, bet tas un tas nebija pieejams, vai atteicās sniegt jebkādus komentārus;

            Ja raksts būtu pilnīgi objektīvs, tad rakstam par KPV būtu jābūt tikai vienam no plaša rakstu cikla, kurā būtu pētīti visu partiju atbalstītāji. Tas netiek darīts – viena partija (KPV) tiek izcelta. Tas jau sākumā vedina domāt, ka šī partija ir vienīgā, kurai ir aizdomīgi atbalstītāji. Tas būtu pirmais fakts, kurš liecina par raksta tendenciozitāti.

            Tagad pārejam pie paša raksta.

Jau pats virsraksts ir maldinošs. „KAM PIEDER?” vedina domāt, ka runa ies par finasējumu, par to, ka partija KPV ir „nopirkta”. Es biju uzrakstījis jau veselas divas lappuses ar šo analīzi, kad ievēroju, ka runa iet nevis par finansējumu, bet atbalstu! Nācās pārlabot rakstīto un šo to dzēst.

Pirmajā teikumā, izceltu, atrodam frāzi latviskās partijas izteikušas aizdomas. Šai frāzei pievērsīsim papildus uzmanību, jo tā ir visa raksta pamatā, šī frāze itkā ir pamatojums tam, kāpēc vispār tapis šis raksts.

Partijas izteikušas – partija nav viens vai daudzi tās fani internetā, nav viens vai varāki tās biedri, nav pat partijas „spice”, valdes locekļi, utt. Partija ir sabiedriska organizācija. Lai varētu apgalvot, ka „partija” ir kaut ko „izteikusi”, ir jābūt kaut kādam oficiālam paziņojumam. Līdz raksta publicēšanai tādu paziņojumu ne  no vienas partijas nebija. Tādi netika publicēti arī rakstā. Tātad mēs varam droši apgalvot, ka šī raksta pamatā ir meli. Šajā vietā es varētu arī analīzi beigt, jo no šī apgalvojuma automātiski izriet, ka viss pārējais raksts ir vai nu meli, vai fakti, kas izmantoti melīga apgalvojuma pierādīšanai.

          Lai tas būtu vieglāk saprotams, es ņemšu ekstrēmu piemēru. Iedomājieties, ka raksta virsrakstā tiek apgalvots, ka jūsu māte ir prostitūta! Vai jūs interesētu turpmākie „fakti”, ja jūs tāpat zināt, ka tā nav taisnība? Domāju, ka nē.

       Tomēr es rakstu šo analīzi, lai parādītu, kādā veidā tiek ietekmēta Jūsu domāšana, tāpēc turpināšu apskatot frāzi pēc frāzes.

Teju visas tā sauktās latviskās partijas – kopā mums ir vismaz 12 latviskas partijas. Neviena no tām neko nav izteikusi. Tiek radīts iespaids, ka tā domā gandrīz visi, tas savukārt vedina domāt, ka aizdomas varētu būt patiesas.

Latviskās partijas – ja jau tikai latviskās partijas, tad vajadzēja iztaujāt arī krieviskās. Varbūt tās domā savādāk? Varbūt Saskaņa zina kaut ko? Tas netiek darīts, tāpēc varam secināt, ka objektīva analīze šeit nevienam nav bijusi prātā.

Artusa Kaimiņa un jurista Alda Gobzema vadīto partiju KPV LV – ne tikai šie divi cilvēki vada KPV un nevienam no viņiem netiek uzdots jautājums par partijas finasējuma avotiem. Pat tad, ja viņi melotu, bija jādod iespēja izteikties, jo tas dotu iespēju pieķert melos vēlāk, ja uzrastos pierādījumi. Tātad atkal varam secināt, ka patiesības izzināšana nav šī raksta motīvs.

Atbalsta – virsraksts ir „Kam pieder?”, bet tālāk rakstā ir vairs tikai „atbalsta”. Piekritīsiet, taču ka starpība ir, vai ne? Ievērojams pārspīlējums ar vēlmi radīt asociāciju, ka KPV ir nopirkta.

Bijušais ministrs, “oligarhu sarunu” dalībnieks un šobrīd tranzītbiznesā ar Krieviju pelnošais ekspolitiķis Ainārs Šlesers  - varēja rakstīt arī šādi: „bijušais Ekonomikas ministrs, Rīgas lidostas attīstītājs, veikalu ķēdes „Rimi” ievedējs Latvijā, ekspolitiķis Ainārs Šlesers” un arī būtu taisnība. Acīmredzami, ka mērķis ir jau iepriekš pasniegt AŠ kā negatīvu tēlu. Tendenciozi, neobjektīvi, bet labi kalpo mērķim – diskreditēt KPV.

(lasiet šeit) - Pievienota saite, kura rada asociāciju, ka tajā ir kaut kāds apstiprinājums AŠ saistībai ar Krieviju. Nekā tāda tur nav. Saitei nav gandrīz nekāda sakara ar šo rakstu. Autors zina, ka tikai retais apskatīs to saiti, bet tas nekas - pati saites esamība jau rada papildus pierādījuma efektu.

Mērķis – ar... - šis ir it kā sīkums, bet ļoti svarīgi! Autors no melīgā apgalvojuma, ka partijas izsaka aizdomas [par AŠ atbalstu KPV], pārlec uz jaunu, vēl melīgāku (un grūtāk pierādāmu) apgalvojumu, ka partijas zina tieši kādēļ AŠ atbalsta KPV!!!! Kā vispār ir iespējams pierādīt kāda nodomus!? Tieši tāpēc, piemēram, antiterorisma cīņa ir tik grūta, jo ir grūti, gandrīz neiespējami (pirms izdarīts terorakts) pierādīt kāda nodomus. Tomēr raksta autors dara tieši to.

Pie tam tas tiek darīts jau apgalvojuma formā. Netiek rakstīts „partijas izsaka aizdomas, ka mērķis varētu būt, vai mērķis esot”, bet šie vārdi tiek aizstāti ar domuzīmi, kas šajā vietā nozīmē „ir”. Turpmāk rakstā vārdiņš „esot” tiek lietots, bet tikai tajās vietās, kur konkrēto apgalvojumu vajag apšaubīt. Sagadīšanās? Es tā nedomāju.

ar KPV LV atbalstu panākt Saskaņas nokļūšanu valdībā – kādā tieši veidā to būtu iespējams panākt? Pirmkārt, es un arī daudzi citi uzkata, ka Saskaņas ienākšana valdībā nāktu ilgtermiņā Latvijai par labu. Tomēr autors zina savu mērķauditoriju, kurai SC vārda pieminēšana ir kā sarkanā lupata bullim. Otrkārt, lai minētais scenārijs notiktu:

a)         KPV jāiegūst visvairāk balsu no latviskām partijām un prezidentam jāuztic tai veidot valdību;

b)         KPV ir jāvēlas veidot koalīciju ar SC;

šis scenārijs pagaidām ir tikai fantāzijas, pat ne politiskās prognozes līmenī, tomēr autors uz tās droši balsta savu „analīzi”.

kas ir būtiski veiksmīgam biznesam ar Krieviju - Atkal sarkanā lupata bullim, ar nodomu radīt mērķauditorijai negatīvas asociācijas ar KPV. Veiksmīgs bizness nekad nevar nākt par sliktu Latvijai. Pat tad ja tas ir ar Krieviju. Tas gan nav svarīgi raksta autoram, jo mērķis ir cits.

Lursoft datu bāze rāda, ka Šlesers ir valdes loceklis uzņēmumā Euro Rail Trans, kura apgrozījums pērn bija 7.7 miljoni eiro, bet gadu tas beidza ar gandrīz pusmiljona eiro zaudējumiem. – Vēl viens mēginājums diskreditēt AŠ. „Tesla”, uzņēmums, kurš pieder vienam no pasaules bagātākajiem un veiksmīgākajiem biznesmeņiem, Elonam Muskam, katru gadu zaudē simtiem miljonu, tomēr neviens neuzskata EM par ļaundari. Tāpat nav apskatīti citi AŠ uzņēmumi, kas, iespējams, nes peļņu.

Kam pieder „Dienas Bizness”? - Tālāk seko diezgan garš pētnieciskās žurnālistikas gabals, kas ir profesionāli uzrakstīts un labi pasniegts, tikai... Tas nav vajadzīgs, jo pietiktu ar vienu teikumu: „Dienas Biznesu kontrolē AŠ”. Ja vajag, varētu pielikt saiti uz šo izpētes daļu. Šī daļa ir tik gara tāpēc, ka labi noslēpj to, ka patiesu faktu, ka AŠ tiešām atbalsta KPV nav! Toties viss izskatās smuki, profesionāli un auditorijai galva jau sajaukta.

Daļas beigās ir epizode ar Gobzemam nosūtīto DB raksta maketu pirms publicēšanas. Kā pierādījumu uzrādīto SMS autoram ir nosūtījis pats Gobzems, tomēr tas ir koriģēts. Pat pēc koriģēšanas var saprast, ka iesaistīto personu rīcības motīvi, ja arī nav gluži ētiski, tad katrā gadījumā ir cilvēciski saprotami un nekādā gadījumā neliecina par kaut kādu īpašu atbalstu KPV ( DB redaktors pat neatpazīst Gobzema numuru!). Runa varētu iet tikai par viena cilvēka atbalstu otram.

Toties šeit mēs varam novērot dažādu „esot”, „nepierādot”, u.c. līdzīgu vārdu lietojumu, no kura autore izvairījās virsrakstā. Tas rada iespaidu, ka Toča teiktajam nevar ticēt.

Kam pieder mācītājs? - Vēl viena raksta daļa, kurai ar galveno raksta tēmu nav sakara, jo tā mēģina diskreditēt P.Sproģi un atkal parādīt saikni starp AŠ un DB. Tā nemēģina pierādīt saikni starp AŠ un KPV, tāpēc tai vispār nebūtu vietas šajā rakstā.

Rakstā ir pieminēta arī epizode ar D.Šmitu, kurš tiešām ir KPV biedrs, tāpēc šo apskatīsim sīkāk.

DŠ amats liek viņam ikdienā tikties ar daudziem ietekmīgiem cilvēkiem Latvijā, gan biznesmeņiem, gan valsts ierēdņiem, gan politiķiem. Tomēr raksts ir izcēlis šo vienu tikšanos ar AŠ. Ja dotajā laika periodā DŠ būtu 20 reizes ticies ar, teiksim, Aivaru Lembergu, vai tas nebūtu pierādījums, ka KPV „pieder” AL? Iespējams, ka būtu, bet tas netiek apskatīts, jo nav svarīgi. Galvenais, ka viņš vienreiz(!) ir ticies ar AŠ.

Pie tam, man ir Twitter ieraksts, kurā D.Šmits publiski iedod tieši šī raksta autorei savu personīgo mob.tel. numuru. Neskatoties uz brīvu pieeju DŠ, autore tomēr izvēlas rakstā izmantot vien tvītu, kas pat nav adresēts viņai. Kā minumums paviršība. Visticamāk, vienkārši nevēlēšanās darīt savu darbu. Kā nekā galvenais panākts – „pierādīta” saikne starp DŠ un AŠ.

Atkal vajadzīgajās vietās tiek lietots „esot”.

Šajā daļā autore atkal turpina fantazēt. KPV un AŠ saikni itkā pierādot viņu līdzīgie uzskati dažās jomās. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, piemēram, KPV un Nacionālajai Apvienībai arī ir vienādi uzskati dažās jomās. Vai tāpēc autore secina, ka arī KPV saņem atbalstu no maksātnespējas administratora M.Sprūda? Nesecina, jo tas nav šī raksta uzdevums.

Nemaz jau nerunājot par to, ka šīs konkrētās idejas (izlīgums starp krievvalodīgo un latviešu kopienu) ir progresīvas, atbalstāmas un nāktu Latvijai tikai par labu.

Kopumā lielākā daļa no „Kam Pieder?” raksta sastāv no materiāla (kam pieder Dienas Bizness? Kam pieder mācītājs? Kam pieder idejas?) , kam ir tikai aiz matiem pievilkts sakars ar KPV.

Kopsavilkums.

Atsevišķi ņemti, šie itkā sīkumi nebūtu vērā ņemami, bet kopsummā tie rada vienu kārtīgu, treknu „FAKE NEWS” paraugeksemplāru. Tajā patiesības, puspatiesības un atklāti meli ir meistarīgi samaisīti tendenciozā kokteilī ir vienu vienīgu mērķi – diskreditēt un parādīt nevēlamā gaismā vienu partiju – KPV.

Kādēļ tas tiek darīts? Jums ir galvas – domājiet paši! Mans uzdevums šeit bija parādīt, KĀ tas tiek darīts.

Post Scriptum.

Ironiski, bet man personīgi ir tuvas šīs itkā „sliktās , nepareizās” idejas. Es uzskatu AŠ par „mazāko ļaunumu” no Latvijas oligarhiem, domāju, ka ar krievvalodīgajiem vajadzētu meklēt izlīgumu un aizmirst par pagātni, kā arī uzskatu, ka SC jau sen vajadzēja būt valdībā. Neskatoties uz to visu, es uzskatu, ka par šādu rakstu publicēšanu vajadzētu sodīt.

Dubultā ironiski ir tas, ka tieši pašlaik Re:Baltica ir uzsākusi kampaņu pret tiem, kurus viņi uzskata par „fake news” izplatītājiem. Es domāju, ka šī analīze parāda – Re;Baltica varbūt nav „fake news”izplatītāji, bet radītāji pilnīgi noteikti ir!