Par cilvēktiesībām.

Pēdējā laikā aizvien biežāk un biežāk mūsu uzmanības lokā nonāk cilvēktiesības. Par un ap tām notiek kaislīgas un nebeidzami garas diskusijas. Esmu ievērojis, ka visas šajās diskusijās iztrūkst divas, manuprāt pašsaprotamas, lietas, kuras tiek piemirstas, vai apzināti ignorētas. Šodien gribētu parunāt tieši par tām.

Pirmā tēze – cilvēktiesības NAV absolūta patiesība.

            Likumu pasaulē nosacīti ir divas lielas grupas – dabas likumi (1.Termodinamikas likums, Pitagora teorēma, utt.) un cilvēku likumi (Magna Carta, LR Krimināllikums, utt.).

Pirmie pastāv neatkarīgi no cilvēka. Cilvēks tos tikai atklāj, noformulē un pieraksta sev saprotamā veidā. Mēs nevaram tos izmainīt un cilvēks, kurš noleks no 12.stāva uz asfalta, nositīsies neatkarīgi no tā, vai viņš piekrīt gravitācijai vai nē.

Pavisam citāti ir ar otrās grupas likumiem. Tos pieņem cilvēki, lai vadītu un kontrolētu procesus sabiedrībā un šos likumus ir iespējams gan mainīt, gan atcelt pavisam. Kā piemēru var minēt verdzību – cilvēki gadu simtiem uzskatīja par normālu to, ko tagad soda ar... ...pareizi! – citu, cilvēku pieņemtu, likumu palīdzību.

Cilvēktiesības (ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija), tika pieņemta 1948.gadā. Tās pamattekstu kādā vakarā, viesnīcas numuriņā uzskricelēja bijusī ASV Pirmā Lēdija Eleonora Rūzvelta kopā ar vēl diviem kungiem. Pievērsīšu uzmanību, kas tas notika tikai pirms 70 gadiem. Cilvēktiesības nav pieminētas ne Bībelē, ne Korānā, ne kādā citā vēsturiski senākā vai jaunākā dokumentā. Tās sarakstīja vienkārši, mirstīgi cilvēki. Tādi paši cilvēki nobalsoja par to pieņemšanu. Tāpēc tādi paši cilvēki var nobalsot par to atcelšanu vai izmainīšanu.

Saprotiet mani pareizi – es neesmu pret cilvēktiesībām kā tādām un kopumā šis likums ir labs un vajadzīgs, bet mani ļoti kaitina, ka visi pieņem tās par kaut kādu absolūtu, nemaināmu patiesību. Šo likumu VAR IZMAINĪT, ja tas izrādās nepieciešams.

Daļa no jums jau smejas, sak „tas šoferis atkal murgo”. Tagad padomājiet – abortu piekritēji un pretinieki jau gadiem ilgi cīnās katrs par savu taisnību. Viņu strīdu pamatā ir nespēja noformulēt, kur beidzas māte un sākas bērns. Citiem vārdiem sakot - viņi nespēj precīzi nodefinēt, kurā brīdī sākas CILVĒKS!

Kā tad mēs varam runāt par CILVĒKA tiesībām, ja pat nespējam precīzi nodefinēt, kas ir šo tiesību objekts – pats CILVĒKS !?

Ja mēs vēl pieņemam, ka netālā nākotnē mums parādīsies cilvēka kloni un cilvēka apziņa, kas būs šķirta no paša cilvēka ķermeņa kādā datu nesējā, tad ir skaidrs, ka šis likums NAV PILNĪGS un kādreiz tiks mainīts, modificēts un labots, tāpēc tā pret to arī vajadzētu izturēties – kā pret nepilnīgu, cilvēku rakstītu likumu.

Otrā tēze – ja jau ir tiesības, tad jābūt arī pienākumiem.

 

Manuprāt, ja Nirnbergas process būtu noticis pagājušogad, tad E.Kaltenbrunners tagad sūdzētos, ka viņam kamerā ir vecs Playstation3, nevis jaunākais Playstation 4, bet R.Hese būtu dabūjis 5 gadus nosacīti un kāds latvietis Twitterī viņu aizstāvētu, teikdams, ka viņš cīnījās pret genocīdu, jo pēc pirmajiem 2 milj. nogalinātajiem aizliedza gāzes kameras un ļāva gūstekņiem mirt pašiem, no bada.

Visu manu apzināto dzīvi man ir mācījuši, ka tiesības un pienākumi ir savā starpā cieši saistīti. Tiesības uz kaut ko var būt tikai tad, kad pilda savus pienākumus. Ja brauc pie stūres dzēris, tad atņem autovadītāja tiesības. Ja dara pāri savam bērnam, tad atņem vecāku tiesības.

Mani kaitina un sadusmo tas, ka cilvēktiesību gadījumā par šo sakarību visi piemirst.

Kad. A.B.Breiviks 2011.gadā Norvēģijā nogalināja 77 nevainīgus cilvēkus, viņš neizpildīja savu pamata pienākumu – būt cilvēcīgam. Līdz ar to manās acīs viņš zaudēja arī savas cilvēka tiesības.

Es domāju, ka ANO Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā ir jāizdara izmaiņas. Tajā ir jāparedz arī cilvēka pienākumi un jāparedz situācijas, kad cilvēkam var atņemt cilvēktiesības tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņš nav pildījis cilvēka pienākumus. Kādām tieši jābūt šīm izmaiņām, lai lemj juristi un citi speciālisti, bet viens ir skaidrs – 77 cilvēku slepkavam nevajadzētu būt TIESĪBĀM pieprasīt spēļu konsoli cietuma kamerā.