Dzīvē ir lietas, kuras mani dzīvē interesē un aizrauj. Ir arī tādas, kuras sadusmo un kaitina. Pienāk brīži, kad es par šīm lietām gribu izteikt savas domas un dalīties tajās ar citiem. Tāpēc ir tapusi šī lappuse. Laipni lūgti izteikt savus viedokļus!

svētdiena, 2019. gada 20. janvāris

Pārdomu cikla 8.daļa. Himna.


     No kā sākas valsts? Kas veido valsti? Nācija, tauta, teritorija, konstitūcija, karogs, valūta… un protams himna.
     Pagājušā gs. 90-to gadu sākumā, Atmodas laikā, pienāca brīdis, kad katrs Latvijas patriots sāka domāt par atjaunotās valsts himnu. Arī man, toreiz 20-gadniekam, bija savas domas un idejas par šo tēmu. Pēc  piedalīšanās Tautas Sadziedāšanās pasākumā Mežaparka Lielajā Estrādē, es domāju ka par himnu vajadzētu kļūt kādai tautā ļoti populārai dziesmai. Manas domas toreiz sliecās „Pūt, vējiņi” un „Nevis slinkojot un pūstot” virzienā.
     Kad uzzināju, ka pieņemts lēmums atgriezties pie vecās „Dievs, svētī Latviju”, es biju nepatīkami pārsteigts. Kā? Šī, vecā (morāli novecojusī) gaudulīgā dziesma tagad būs mūsu jaunās, spožā, neatkarīgās nākotnes himna!? Ar galvu es sapratu lēmumu – vēsture, sentiments, u.c., bet mana sirds to īsti negribēja pieņemt. Toreiz vēl nebiju lasījis par vārda spēku, vēstījumu (jeb messidžu, kā tagad modīgi teikt) un citām gudrām lietām, tāpēc izjūtas bija tīri intuitīvas.
     Tagad jau pie himnas ir pierasts, tā saistās ar daudziem emocionāliem momentiem, bet doma, ka tā nav īstā himna mūsdienu Latvijai mani nav pametusi nekad un tieši šobrīd tā jau sāk pāriet pārliecībā, ka himna ir jāmaina.

     Jūs jautāsiet KĀPĒC?

     Pirmkārt, tās vēstījums ir nepareizs – „Dievs... ļauj mums...” ??? Es atvainojos, bet kāpēc mums kaut kas jālūdz!? Tā ir mūsu zeme! Tā ir daļa no Latvijas problēmas, ka mēs tikai kaut ko kautrīgi lūdzam kaut kādai augstākai varai – Dievam, PSRS Prezidentam, ES Augstajam Komisāram, NATO ģerālsekretāram, utt. Vai nav jau laiks beigt ubagot? Nu vismaz vārdos, ja ne darbos?

     Otrkārt, himnas teksts ir morāli novecojis. Dievs? Latvijā valsts ir nošķirta no reliģijas. Laimē diet? Ja kāds šajā zemē no laimes tiešām sāks „diet”, tad viņu laiks aizvest uz Tvaika ielu! Latvju dēli, latvju meitas? Atvainojiet, bet mums gandrīz puse no iedzīvotājiem vairs sen nav „latvju”! Un viņi nekur no šejienes nepazudīs (par šo tēmu citā daļā)! Uz mirkli izkāpjiet no latvieša ādas un iekāpjiet teiksim krieva ādā. Iedomāsimies, kādu populāru krievu, nu piemēram Nilu Ušakovu, dziedam par latvju dēliem! Nevarat iedomāties? Man arī grūti. Varbūt laiks padomāt par to, ka šķelšanās mūs valstī sākas jau no himnas?

     Jūs teiksiet, HIMNAS NEMAINA!

     Es atbildēšu – a kur tas ir teikts!? Labi, Francijai arī himnas teksts morāli novecojis, dzied par asiņu upēm utt., bet viņiem vienmēr ir bijusi viena republika! Mums tagad ir jau trešā un tā ļoti atšķiras no pirmās. Latvijas Milda vairs nav jaunava kā 1919. Gadā. Viņa jau ir pabijusi piespiedu laulībā... vai precīzāk būtu teikt harēmā (republiku taču bija veselas 15, vai ne?). Pazemota, izvarota un piesmieta. Kāpēc lai viņa, atguvusi brīvību, joprojām dziedātu to pašu veco dziesmu?
     Formula 1 autosacensībās vairāk nekā 50 gadus bija tradīcija, ka katram pilotam bija savs ķiveres zīmējums. Maiklu Šumaheru, Airtonu Sennu un Niki Laudu visi atpazina pēc ķiveres. Tad atnāca Sebastians Fetels un uz katru sacīksti apgleznoja ķiveri par jaunu. No sākuma visiem bija šoks. Tagad visi pieraduši un tas liekas normāli.
     Varbūt mēs varam mainīt tradīciju? Varbūt himnu var un VAJAG mainīt vadoties pēc situācijas valstī!? Varbūt katrai jaunai valdībai būt tiesības no mainīt himnu? Varbūt mūsu  piemēram sekos citas valstis? Vismaz pasaules uzmanību pievērsīsim noteikti!

       Ja nu mainam, tad UZ KO MAINĪT?

    Mēs esam dziedātāju tauta. Vai tad Latvijā nav talantu, kas spēj radīt jaunu himnu? Mārtiņš Brauns jau ir pierādījis, ka ir. Mēs varētu iet līdzi laika garam un veidot televīzijas konkursu, kur piedalās LNO simfoniskais orķestris, Latvijas labākie kori. Dzejnieks, teksta autors varētu pats nolasīt himnas tekstu un paskaidrot tās ideju. Tad atskanētu tās svinīgs izpildījums un visas tautas balsojums. Mēs varētu būt avangardiski un iekļaut tekstā kaut ko par lietām, kas mūs visus vieno, piemēram hokeju. Latvija varētu būt pirmā valsts pasaulē ar modernu himnu. Diez vai tā būtu sliktākā lieta ar ko izcelties.
      Ja paliekam, pie jau esošām dziemām, tad es vēl joprojām domāju, ka „Nevis slinkojot un pūstot” ir labs variants. Labs, uzmundrinošs vēstījums, strauja, pacilāta melodija. Pilnīgi nekādas vainas. Ja nepatīk šis, tad mums jau ir Alfrēda Kalniņa „Latvju himna” ar Viļa Plūdoņa vardiem! „Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam še paši sev likumus lemt!” Vai var būt vēl labāki himnas vārdi? Cienījams autors, skaņdarbs paredzēts kora izpildījumam.


     Kur ir problēma!? Domāju, ka mūsu galvās. Mēs neesam gatavi būt kungi savā zemē. Mēs spējam tikai lūgt...


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru