No kā sākas valsts? Kas veido valsti? Nācija, tauta, teritorija, konstitūcija, karogs, valūta… un
protams himna.
Pagājušā gs.
90-to gadu sākumā, Atmodas laikā, pienāca brīdis, kad katrs Latvijas patriots
sāka domāt par atjaunotās valsts himnu. Arī man, toreiz 20-gadniekam, bija
savas domas un idejas par šo tēmu. Pēc
piedalīšanās Tautas Sadziedāšanās pasākumā Mežaparka Lielajā Estrādē, es
domāju ka par himnu vajadzētu kļūt kādai tautā ļoti populārai dziesmai. Manas
domas toreiz sliecās „Pūt, vējiņi” un „Nevis slinkojot un pūstot” virzienā.
Kad uzzināju,
ka pieņemts lēmums atgriezties pie vecās „Dievs, svētī Latviju”, es biju
nepatīkami pārsteigts. Kā? Šī, vecā (morāli novecojusī) gaudulīgā dziesma tagad
būs mūsu jaunās, spožā, neatkarīgās nākotnes himna!? Ar galvu es sapratu lēmumu
– vēsture, sentiments, u.c., bet mana sirds to īsti negribēja pieņemt. Toreiz
vēl nebiju lasījis par vārda spēku, vēstījumu (jeb messidžu, kā tagad modīgi
teikt) un citām gudrām lietām, tāpēc izjūtas bija tīri intuitīvas.
Tagad jau pie
himnas ir pierasts, tā saistās ar daudziem emocionāliem momentiem, bet doma, ka
tā nav īstā himna mūsdienu Latvijai mani nav pametusi nekad un tieši šobrīd tā
jau sāk pāriet pārliecībā, ka himna ir jāmaina.
Jūs jautāsiet
KĀPĒC?
Pirmkārt, tās
vēstījums ir nepareizs – „Dievs... ļauj mums...” ??? Es atvainojos, bet kāpēc
mums kaut kas jālūdz!? Tā ir mūsu zeme! Tā ir daļa no Latvijas problēmas, ka
mēs tikai kaut ko kautrīgi lūdzam kaut kādai augstākai varai – Dievam, PSRS
Prezidentam, ES Augstajam Komisāram, NATO ģerālsekretāram, utt. Vai nav jau
laiks beigt ubagot? Nu vismaz vārdos, ja ne darbos?
Otrkārt, himnas
teksts ir morāli novecojis. Dievs? Latvijā valsts ir nošķirta no reliģijas.
Laimē diet? Ja kāds šajā zemē no laimes tiešām sāks „diet”, tad viņu laiks
aizvest uz Tvaika ielu! Latvju dēli, latvju meitas? Atvainojiet, bet mums
gandrīz puse no iedzīvotājiem vairs sen nav „latvju”! Un viņi nekur no šejienes
nepazudīs (par šo tēmu citā daļā)! Uz mirkli izkāpjiet no latvieša ādas un
iekāpjiet teiksim krieva ādā. Iedomāsimies, kādu populāru krievu, nu piemēram
Nilu Ušakovu, dziedam par latvju dēliem! Nevarat iedomāties? Man arī grūti.
Varbūt laiks padomāt par to, ka šķelšanās mūs valstī sākas jau no himnas?
Jūs teiksiet,
HIMNAS NEMAINA!
Es atbildēšu –
a kur tas ir teikts!? Labi, Francijai arī himnas teksts morāli novecojis, dzied
par asiņu upēm utt., bet viņiem vienmēr ir bijusi viena republika! Mums tagad
ir jau trešā un tā ļoti atšķiras no pirmās. Latvijas Milda vairs nav jaunava kā
1919. Gadā. Viņa jau ir pabijusi piespiedu laulībā... vai precīzāk būtu teikt
harēmā (republiku taču bija veselas 15, vai ne?). Pazemota, izvarota un
piesmieta. Kāpēc lai viņa, atguvusi brīvību, joprojām dziedātu to pašu veco
dziesmu?
Formula 1
autosacensībās vairāk nekā 50 gadus bija tradīcija, ka katram pilotam bija savs
ķiveres zīmējums. Maiklu Šumaheru, Airtonu Sennu un Niki Laudu visi atpazina
pēc ķiveres. Tad atnāca Sebastians Fetels un uz katru sacīksti apgleznoja
ķiveri par jaunu. No sākuma visiem bija šoks. Tagad visi pieraduši un tas
liekas normāli.
Varbūt mēs
varam mainīt tradīciju? Varbūt himnu var un VAJAG mainīt vadoties pēc
situācijas valstī!? Varbūt katrai jaunai valdībai būt tiesības no mainīt himnu?
Varbūt mūsu piemēram sekos citas
valstis? Vismaz pasaules uzmanību pievērsīsim noteikti!
Ja nu mainam,
tad UZ KO MAINĪT?
Mēs esam
dziedātāju tauta. Vai tad Latvijā nav talantu, kas spēj radīt jaunu himnu?
Mārtiņš Brauns jau ir pierādījis, ka ir. Mēs varētu iet līdzi laika garam un
veidot televīzijas konkursu, kur piedalās LNO simfoniskais orķestris, Latvijas
labākie kori. Dzejnieks, teksta autors varētu pats nolasīt himnas tekstu un
paskaidrot tās ideju. Tad atskanētu tās svinīgs izpildījums un visas tautas
balsojums. Mēs varētu būt avangardiski un iekļaut tekstā kaut ko par lietām,
kas mūs visus vieno, piemēram hokeju. Latvija varētu būt pirmā valsts pasaulē
ar modernu himnu. Diez vai tā būtu sliktākā lieta ar ko izcelties.
Ja paliekam,
pie jau esošām dziemām, tad es vēl joprojām domāju, ka „Nevis slinkojot un
pūstot” ir labs variants. Labs, uzmundrinošs vēstījums, strauja, pacilāta
melodija. Pilnīgi nekādas vainas. Ja nepatīk šis, tad mums jau ir Alfrēda
Kalniņa „Latvju himna” ar Viļa Plūdoņa vardiem! „Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam še
paši sev likumus lemt!” Vai var būt vēl labāki himnas vārdi? Cienījams autors,
skaņdarbs paredzēts kora izpildījumam.
Kur ir
problēma!? Domāju, ka mūsu galvās. Mēs neesam gatavi būt kungi savā zemē. Mēs
spējam tikai lūgt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru