Dzīvē ir lietas, kuras mani dzīvē interesē un aizrauj. Ir arī tādas, kuras sadusmo un kaitina. Pienāk brīži, kad es par šīm lietām gribu izteikt savas domas un dalīties tajās ar citiem. Tāpēc ir tapusi šī lappuse. Laipni lūgti izteikt savus viedokļus!

piektdiena, 2019. gada 4. janvāris

Ātrums.


Dažādos čatos un forumos ļoti bieži uzvirmo diskusijas par maksimālā atļautā ātruma ietekmi uz satiksmes drošību. Šai tēmai ir daudz dažādu aspektu, bet neatkarīgi no tā, kurā ierakumu pusē jūs atrodaties, vienmēr ir labāk, ja ir zināmi VISI fakti. Ja diskutē par Saules sistēmu, tad ir labi zināt, ka Zeme griežas ap Sauli, nevis otrādi, vai ne?
Visas šīs ātruma diskusijas notiek neievērojot vienu ļoti svarīgu faktu, par kuru arī gribu jums pastāstīt. Uzzināju par to pavisam nejauši un kopš tā laika nevaru saprast, kāpēc šis fakts tiek noklusēts.
Ap 1995.gadu ASV mainījās federālā likumdošana un katrs štats ieguva tiesības noteikt pats savus ātruma ierobežojumus uz vietējās nozīmes ceļiem*. Montanas štats uz šo izmaiņu noreaģēja ātri un radikāli – viņi ātruma ierobežojumu, līdzīgi kā Vācijā, atcēla VISPĀR. Aizstāja to ar vispārīgu frāzi, ka jāievēro saprātīgs un drošs ātrums.
Cik man zināms, šis ir vienīgais gadījums autosatiksmes vēsturē, kad ierobežojumi tiek būtiski samazināti, nevis likti jauni, tāpēc dīvaini, ka šis fakts netiek nekur pieminēts. Ja jau „ātrums nogalina”, tad katram aizliegumu fanam vajadzētu visas diskusijas sākt un beigt ar teikumu „bet Montanā...”, vai ne? Tomēr tā nenotiek un vai ziniet kāpēc?
Tāpēc, ka pēc ierobežojumu noņemšanas ceļu satiksmes negadījumu statistikā nekas būtiski nemainījās! Nē, cilvēki nesāka pastiprināti mirt un uz ceļiem neiestājās haoss**. Tātad varam droši secināt, ka ātruma ierobežojumi NAV panaceja nāves gadījumu samazināšanai ceļa satiksmes negadījumos.
Turpat, Montanas štatā, veiktajā pētījumā par nāves gadījumiem uz ceļiem atklājās, ka to skaits ir atkarīgs no daudz un dažādiem iemesliem, ieskaitot pat piederību Demokrātu vai Republikāņu partijai. Kopsavilkums – cilvēki mirst nevis no ātruma, bet no autovadītāja attieksmes. Attieksmi izmainīt ir daudz grūtāk, nekā izkarināt ceļa zīmi un sodīt pārkāpēju, tāpēc arī organizācijas izvēlas iet vieglāko ceļu un liek ierobežojumus.
Šo informāciju vienmēr vajadzētu ņemt vērā, kad veidojiet savu viedokli par ātruma ierobežojumiem to pārkāpējiem.

Piezīmes.

* - ASV federālie (valsts nozīmes) ceļi ne vienmēr ir platāki, labāki un ātrāki, par tā sauktajiem vietējās nozīmes ceļiem. Tiem tikai ir citi apzīmējumi „I75”, kas nozīmē „interstate 75” un, (laikam) cits finansējums.
** - Montanas štatā vēsturiski ir ļoti liels ceļa negadījumu skaits (bija 2,5 reizes vairāk nāves gadījumu nekā Latvijā un 2x vairāk nekā vidēji ASV). Nāves gadījumi štatā kopumā nedaudz pieauga, bet papētot statistiku uzmanīgāk, redzams, ka zonās, kurās ierobežojumi tika noņemti, tie samazinājās.



P.S. Ātruma ierobežojumi uz Montanas štata lielceļiem atgriezās pēc 8 gadiem, bet tam nebija sakara ar nāves gadījumiem:
2003.gadā policists apstādināja Lamborghini, kurš brauca ar 200+ km/h ātrumu un izrakstīja sodu par „nesaprātīgu ātruma izvēli”. Vadītājs iesūdzēja policiju tiesā, jo uzskatīja, ka ar tik labu automašīnu, bremzēm, ABS, utt. viņa izvēlētais ātrums ir bijis saprātīgs. Vadītājs tiesā uzvarēja un ieguva palielu naudas kompensāciju, tāpēc štata valdība tomēr izlēma kaut kādus ātruma ierobežojumus uzlikt, lai izvairītos no tiesu darbiem.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru